News

Paplašināšanās: uzmanības centrā decentralizācija, demokrātija un ekonomika divpusējās sanāksmēs

Automātiskā tulkošana

Šī lapa ir mašīntulkota, lai palīdzētu jums saprast tās saturu. Iepazīstieties ar mūsu valodu politiku.

Šajā lapā

  • Konstitucionālie un institucionālie jautājumi
  • Paplašināšanās
  • Ārējās attiecības, paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

Eiropas Reģionu komiteja 16. decembrī pabeidza sanāksmju sezonu ar vietējiem un reģionālajiem politiķiem no valstīm, kas vēlas pievienoties ES, un Pirotā notika diskusijas ar Serbijas vietējiem un reģionālajiem politiķiem un Stambulā – ar līderiem no visa Turcijas politiskā spektra.

Katrā no astoņām izbraukuma sanāksmēm tika novērtēts pašreizējais progress ar ES saistīto reformu īstenošanā, rīkojot atsevišķas debates par pievienošanās programmas elementiem, kas ir īpaši aktuāli un steidzami nepieciešami vietējām un reģionālajām pašvaldībām konkrētajā teritorijā.

Sanāksmēs ar Albānijas, Melnkalnes un Serbijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā izmantot ES līdzekļus ekonomikas izaugsmei, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu iespējām Kosovā *. Bosnijā un Hercegovinā debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta vietējās attīstības vajadzībām un vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu spēju veidošanai, savukārt Turcijā priekšplānā tika izvirzīti vietējās demokrātijas izaicinājumi. Politiskā un fiskālā decentralizācija bija centrālais posms Albānijā un Moldovā. Decentralizācijas reformu turpināšana un sagatavošanās rekonstrukcijai tika apspriesta ar Ukrainas vietējām un reģionālajām pašvaldībām sanāksmē Prešovā, Slovākijā.

Sanāksmes notika neilgi pēc tam, kad Eiropas Komisija 4. novembrī publicēja ziņojumus par katras valsts progresu saistībā ar reformu programmu, par kuru panākta vienošanās ar ES. Viedokļu apmaiņa tiks tieši izmantota RK novērtējumā par Komisijas ziņojumiem, un ieteikumus paredzēts pieņemt 2026. gada martā.

Atspoguļojot virzību uz paplašināšanos, RK šogad ir nolēmusi uzlabot darba attiecības ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām četrās partnervalstīs. Tagad ir izveidotas īpašas darba grupas ar Bosniju un Hercegovinu, Kosovu* un Moldovu, kā arī jauna apvienotā konsultatīvā komiteja — strukturētāka platforma dialogam un sadarbībai — ar Albāniju. Stabilizācijas un asociācijas padomes vēl nav pieņēmušas oficiālus lēmumus par darba grupu ar Moldovu un Ukrainu pārveidošanu par apvienotajām konsultatīvajām komitejām (AKK).

Ņemot vērā nesenās vietējās vēlēšanas, Ziemeļmaķedonijas AKK sanāksme nebija iespējama. RK ar Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) starpniecību uztur dialogu ar Gruzijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras ir vienpusēji apturējušas pievienošanās procesu. CORLEAP gadskārtējā sanāksme notika 27. oktobrī. 

Citāti:

Bosnijas un Hercegovinas darba grupas priekšsēdētājs un Hargitas grāfistes padomes priekšsēdētāja vietnieks Csaba Borboly (RO/PPE): “Ierodoties Brčko, mēs nosūtījām skaidru vēstījumu: Bosnijas un Hercegovinas Eiropas nākotne tiks veidota vietējā līmenī. Brčko ir parādījis, ka tad, kad kopienas apvieno spēkus, tās var pārvarēt šķelšanos un nodrošināt stabilitāti, reformas un ekonomiskās iespējas saviem iedzīvotājiem. Mūsu darba grupa turpinās darboties kā tilts starp vietējiem līderiem Bosnijā un Hercegovinā un ES iestādēm Briselē, nodrošinot, ka tiek uzklausītas vietējās vajadzības un ka ES atbalsts sasniedz kopienas uz vietas.”

Gillian Coughlan (IE/RE), Kosovas darba grupas priekšsēdētājs un Korkas grāfistes padomes loceklis: "Es vēlētos sirsnīgi uzslavēt mūsu vietējo partneru entuziasmu un apņēmību Kosovā, kas skaidri izpaudās mūsu rudens darba grupas sanāksmē Prištinā. To iesaistīšanās un atvērtība sadarbībai ir spēcīgs pamats turpmākam progresam. Esmu īpaši pateicīgs arī par divām mācību vizītēm, kas tika organizētas darba grupai. Skolas apmeklējums bija īpaši iedvesmojošs, jo tas spilgti apliecināja kopīgo mērķi pieskaņoties Eiropas standartiem izglītības jomā un patiesu vēlmi ieguldīt labākā nākotnē nākamajām paaudzēm.”

Nikola Dobroslavić (HR/PPE), Melnkalnes AKK priekšsēdētājs un Dubrovnikas-Neretvas županijas prefekts: "Ir labi, ka saskaņā ar Eiropadomes priekšsēdētāja Antonio Costa paziņojumu Melnkalne pievienošanās procesā ir guvusi vislielākos panākumus ceļā uz dalību ES un ka tā šajā ceļā ir guvusi plašu atbalstu no saviem pilsoņiem. Melnkalnes iestādēm ir jāturpina neatlaidīgi strādāt, lai izpildītu tādus dalības kritērijus kā tiesiskums, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, plašsaziņas līdzekļu brīvība, minoritāšu tiesības, dzimumu līdztiesība, attiecības ar kaimiņvalstīm un pieskaņošanās ES ārpolitikai un drošības politikai."

Anna Magyar (HU/ECR), Serbijas AKK priekšsēdētāja un Čongrādas meģes padomes locekle: “Pēdējo divu gadu laikā šāda sanāksme nav notikusi, un tāpēc šodien tā ir jauna cikla sākums — cerams, ka tas noslēgsies ar Serbiju kā pilntiesīgu ES dalībvalsti. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme ar ES saistīto Serbijas mērķu atbalstīšanā. Paplašināšanās nav tikai tehnisks uzdevums; mēriem un padomniekiem ir izšķiroša nozīme, lai tās piedāvātās iespējas pārvērstu reālos rezultātos uz vietas.”

Antonio Mazzeo (IT/PSE), Albānijas AKK priekšsēdētājs un Toskānas reģionālās padomes priekšsēdētājs: “Albānijas virzību uz dalību ES veido tās pašvaldību un reģionu aktīvā loma. Apvienotā konsultatīvā komiteja liecina, ka spēcīga vietējā demokrātija, fiskālā decentralizācija un efektīva piekļuve ES līdzekļiem ir būtiska, lai panāktu reālu progresu iedzīvotāju labā. Nodrošinot iespējas vietējām pašvaldībām, izmantojot daudzlīmeņu pārvaldību un ilgtspējīgas publiskās investīcijas, mēs stiprinām Albānijas reformas, sociālo kohēziju un uzticēšanos Eiropas projektam. Eiropa ir mūsu kopīgais liktenis, un tas ir arī Albānijas liktenis.” 

Plašāka informācija:

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Locekļi

Alternates