Polijas prezidentūras prioritātes kohēzija un drošība, ko stingri atbalsta Eiropas pilsētas un reģioni

Sociālekonomiskā un teritoriālā kohēzija nodrošina iekšējo drošību, novēršot vilšanos un eiroskepticismu, kas varētu apdraudēt ES stabilitāti, Polijas valsts sekretārs 2. aprīlī debatēs par Polijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē informēja Eiropas Reģionu komitejas locekļus.

RK debates notika izšķirošā laikā — notiekošajās debatēs par kohēzijas politikas nākotni un gatavojoties gaidāmajam Komisijas priekšlikumam par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Polija ir noteikusi Eiropas drošību visās tās dimensijās – ārējā, iekšējā, informācijas, ekonomikas, enerģētikas, pārtikas un veselības jomā – par savas sešu mēnešu ilgās ES līmeņa ministru sanāksmju prezidentūras prioritāti. 

Polijas Attīstības fondu un reģionālās politikas ministrijas valsts sekretārsJan Szyszko uzsvēra, ka sociālekonomiskā un teritoriālā kohēzija ir būtiska, lai sasniegtu ES mērķus, tostarp drošības, noturības, konkurētspējas un zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Prezidentūras vidusposmā Polijas pārstāvis minēja dažus jau gūtos panākumus, atsaucoties uz Padomes secinājumiem par kohēzijas un kohēzijas politiku pēc 2027. gada, kurus Vispārējo lietu padome pieņēma pagājušajā nedēļā 28. martā. Secinājumos dalībvalstis cita starpā apstiprināja: ka kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt atvērtai visiem reģioniem un tai arī turpmāk jābūt svarīgai lomai reģionālo atšķirību mazināšanā ES, palīdzot mazāk attīstītiem reģioniem panākt attīstītākus reģionus. 

RK locekļi, tostarp no Francijas, Slovākijas, Somijas un Polijas, uzstājās debatēs, kurās cita starpā tika uzsvērts risks, ka kohēzijas līdzekļi tiks novirzīti citām steidzamām drošības vajadzībām, ņemot vērā globālo ģeopolitisko spriedzi un karu Ukrainā.  RK locekļi uzsvēra, ka ir steidzami jāpalielina ES konkurētspēja, noturība, drošība un aizsardzība, tomēr norādīja, ka šiem centieniem nevajadzētu notikt uz to līdzekļu rēķina, kas paredzēti reģionālo atšķirību novēršanai.

Szyszko kgs uzsvēra, ka nav pretrunu starp kohēziju un konkurētspēju. Tās ir savstarpēji papildinošas politikas, kas prasa ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos. 

Vietējie un reģionālie pārstāvji brīdināja par vilinājumu izstrādāt un pārvaldīt turpmākos ES kohēzijas fondus centralizēti un teritoriāli akli. 

Locekļi uzsvēra, ka kohēzijas politikas pārvaldības modelī būtu jāņem vērā pašreizējais kompetenču sadalījums un koordinācijas sistēmas starp dažādiem pārvaldības līmeņiem katrā dalībvalstī, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību loma politikas izstrādē, plānošanā, pārvaldībā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. 

Prezidentvalsts Polija ir īpaši lūgusi RK sniegt tai leģislatīvus ieteikumus par kohēzijas politiku. Paredzams, ka RK nāks klajā ar priekšlikumiem 2025. gada maijā, pieņemot atzinumu “Kohēzijaspolitika kā svarīgs dzinējspēks ES mērķu sasniegšanā un reformās: kā turpmāk izmantot uz sniegumu balstīto pieeju, vienlaikus ievērojot decentralizāciju, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību. Ziņotāja ir Isabelle Boudineau (FR/PSE), Jaunās Akvitānijas reģionālās padomes locekle. 

Citāti:

KataTüttő, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja: “Polijas prezidentūra ir parādījusi ievērojamu apņemšanos un patiesu sadarbības garu ar Reģionu komiteju, jo īpaši attiecībā uz kohēzijas politikas nākotnes veidošanu pēc 2027. gada. Es vēlos sirsnīgi pateikties Attīstības fondu un reģionālās politikas ministrijas valsts sekretāram Jan Szyszko par šodienu, kad viņš mums pievienojās un sniedza tik nozīmīgu ieguldījumu mūsu plenārsēdē. Bija gods pārstāvēt Reģionu komiteju Vispārējo lietu padomes darba pusdienās ar ministriem, kurās notika atklāta un konstruktīva viedokļu apmaiņa par kohēzijas politiku. Mēs ceram turpmākajos mēnešos turpināt mūsu ārkārtējo sadarbību, pieņemot prezidentvalsts Polijas pieprasīto atzinumu (Kohēzijas politika kā galvenais dzinējspēks ES mērķu sasniegšanā un reformās). Pamatojoties uz 25. martā pieņemtajiem Padomes secinājumiem, mums ir jāturpina sadarboties, lai veidotu turpmāko kohēzijas politiku, kuras pamatā ir dalīta pārvaldība un patiesa daudzlīmeņu pārvaldība, kuras centrā ir mūsu reģioni un pilsētas. Kohēzijas politika ir kas vairāk nekā tikai finansēšanas instruments: tā ir ilgtermiņa līme, kas vieno Eiropas Savienību. Šādos laikos, kad ES saskaras gan ar iekšēju, gan ārēju spiedienu, mums vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga mūsu vietējo un reģionālo pašvaldību līderība, inovācija un noturība. Mēs nedrīkstam ļaut kohēzijas politikai kļūt par neatliekamās medicīniskās palīdzības fondu, lai izlīdzinātu prioritāšu maiņas blakusefektus. Tā nav mierinājuma balva tiem, kas palikuši novārtā — tas ir stratēģisks ieguldījums Eiropas vienotībā, nākotnē un spēkos.”

Jan Szyszko, Polijas Attīstības fondu un reģionālās politikas ministrijas valsts sekretārs: “Kohēzijas politikai un spēcīgiem reģioniem ir būtiska nozīme ekonomiskās drošības palielināšanā. Ar kohēzijas politiku mēs palielinām savu noturību, paātrinām digitālo pārveidi un enerģētikas pārkārtošanu un stiprinām mūsu sabiedrības vienotību. Samazinot sociālo un ekonomisko nevienlīdzību starp Eiropas reģioniem, mēs varam stiprināt Eiropas Savienības stabilitāti un cīnīties pret polarizāciju un sociālo neapmierinātību. Mūsu reģionos un pilsētās notiek galvenās pārmaiņas, un cilvēki saskaras ar problēmām, kā arī iespējām, kas veido kopienas nākotni. Kohēzijas politikai ir jāreaģē uz to reālajām vajadzībām, jāstiprina kopienu potenciāls un jānodrošina tām ilgtspējīgas attīstības instrumenti. Kā teica [Eiropas Komisijas] priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, mums ir vajadzīga spēcīgāka kohēzijas un izaugsmes politika, kuras centrā ir reģioni. Nepieciešamība iekļaut valsts, reģionālās un vietējās iestādes ir uzsvērta arī paziņojumā “Ceļā uz nākamo DFS”.” 

Vispārīga informācija:

• Debates var noskatīties RK tīmekļa vietnē.
• Neformālajā ministru sanāksmē, kas maijā notiks Varšavā līdztekus par reģionālo politiku atbildīgo ESAO ministru sanāksmei, Reģionu komitejai būs iespēja paust RK viedokli par uz rezultātiem balstītu pieeju kohēzijas politikai.
• Polijas prezidentūras laikā RK iepazīstinās ar saviem politiskajiem ieteikumiem no vietējās un reģionālās perspektīvas vairākās neoficiālās Padomes sanāksmēs un galvenajos prezidentvalsts augsta līmeņa pasākumos. Prezidentūras kalendārs atrodams šeit.
• No 1. janvāra un 2025. gada pirmajā pusē Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts ir Polija. Prezidentvalsts Polija ir pirmā no pašreizējām prezidentvalstu trijotnēm, kas ietver Dāniju (2025. gada otrais pusgads) un Kipru (2026. gada pirmais pusgads). Šī ir otrā reize, kad Polija ir Padomes prezidentvalsts, un pirmā reize ir 2011. gada otrajā pusgadā.

Kontaktinformācija:

Wioletta Wojewodzka

+32 473 84 39 86

Wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu