Reģioni un pilsētas pieņem priekšlikumus par kohēzijas politikas reformu un iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem to centralizēt valstu valdību rokās

Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīga, elastīga un reformēta kohēzijas politika, kas pieejama visām teritorijām un kuras centrā ir reģioni un pilsētas, lai palielinātu ES konkurētspēju, vienlaikus samazinot reģionālo nevienlīdzību. Tas ir spēcīgs aicinājums, ko izteikuši reģionālā un vietējā līmeņa vadītāji, kuri Eiropas Reģionu komitejas (RK) 20. un 21. novembra plenārsesijā pieņēma atzinumu kopumu, kurā noteikti kohēzijas politikas pamatelementi pēc 2027. gada. 

Teritoriālā nevienlīdzība visā Eiropā palielinās, savukārt reģioni saskaras ar jaunām problēmām, kas saistītas ar klimata krīzi, energoatkarību, demogrāfiskajām pārmaiņām un ģeopolitisko spriedzi. Kohēzijas politikai, kas pašlaik veido aptuveni vienu trešdaļu no ES ilgtermiņa budžeta, ir izšķiroša nozīme šo jauno prioritāšu īstenošanā, jo tām bieži vien ir vajadzīga vietējiem apstākļiem pielāgota pieeja un tās skar reģionu un pilsētu kompetenci. 

RK priekšsēdētāja Vasco Alves CORDEIRO (PT/PSE) un RK Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas priekšsēdētāja Emil BOC (RO/PPE) pamatatzinumā uzsvērts, ka kohēzijas politikas ietekme ir atkarīga no vietējo un reģionālo pašvaldību zināšanām un iesaistes, lai nodrošinātu, ka projekti ir atbilstīgi, efektīvi un ilgtspējīgi. Tāpēc RK iebilda pret jebkādiem turpmākiem centralizācijas pasākumiem kohēzijas politikā, kas lielāku varu koncentrētu ES un valstu iestāžu rokās. 

Turpmākās kohēzijas politikas galvenās prioritātes

Pilsētu un reģionu pārstāvji uzsvēra, ka kohēzijas politika ir pakļauta spiedienam pievērsties daudzām prioritātēm, savukārt tās galvenajam mērķim vajadzētu būt ģeogrāfisko atšķirību novēršanai. Tomēr kohēziju Eiropā nevar veicināt tikai ar kohēzijas politiku. Visām ES un valstu rīcībpolitikām būtu koordinēti jātiecas uz vienu un to pašu mērķi. Tāpēc RK aicināja izveidot ES uzraudzības sistēmu, lai novērtētu politikas īstenošanu attiecībā uz kohēzijas veicināšanu.

Lai vienkāršotu kohēzijas politikas noteikumus pēc 2027. gada, reģioni un pilsētas aicināja izveidot vienotu ES fondu stratēģisko satvaru, samazinot finansēšanas instrumentu skaitu, un iebilda pret tādu jaunu ES nozaru fondu izveidi, kuriem nav skaidras pievienotās vērtības esošajiem fondiem, piemēram, paziņotajam Konkurētspējas fondam. 

Reģionālo un vietējo pašvaldību iesaistīšanai, izmantojot dalītas pārvaldības modeli, daudzlīmeņu pārvaldību un partnerības principu, arī turpmāk jābūt reformētās kohēzijas politikas pamatprincipiem laikposmam pēc 2027. gada. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ir arī gatavi izpētīt jaunus veidus, kā uzlabot kohēzijas politikas līdzekļu izlietojumu, tostarp dažos konkrētos gadījumos sekojot uz sniegumu balstīta modeļa aspektiem.

Pastiprināta Eiropas teritoriālā sadarbība

Ņemot vērā teritoriālo problēmu mērogu, pilsētas un reģioni mudināja valstu un ES vadītājus nodrošināt kohēzijas politikai pēc 2027. gada budžetu, kas atbilst uzdevumam un ir vismaz līdzvērtīgs 2021.–2027. gada budžetam (ieskaitot REACT-EU papildinājumu 50,6 miljardu EUR apmērā) reālā izteiksmē. Kā prasīts Dienviddānijas reģionālās asamblejas locekļa Karsten Uno PETERSEN (DK/PSE) izstrādātajā atzinumā, kohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) mērķis būtu jāpalielina salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, lai tas veidotu ne mazāk kā 8 % no kopējās summas. Ir pierādījies, ka ETS ir viens no galvenajiem ES politikas instrumentiem kohēzijas veicināšanai un vienotā tirgus stiprināšanai, likvidējot robežšķēršļus. Tāpēc tās pārrobežu sadarbības komponenta budžetam nākamajā ES ilgtermiņa budžetā būtu vismaz jādivkāršojas. 

Pārrobežu sadarbības uzlabošana

Ar īpašu atzinumu, ko sagatavojis Pavel BRANDA (CZ/ECR), Rádlo reģionālā un vietējā līmeņa vadītāja vietnieks arī brīdināja, ka dzīvības joprojām apdraud administratīvas problēmas, finanšu problēmas un tehniski šķēršļi, kas traucē neatliekamās palīdzības dienestiem šķērsot ES iekšējās robežas. Tāpēc viņi mudināja valstu valdības un reģionālās iestādes pastiprināt centienus panākt vienošanos ar kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu ārkārtas reaģēšanas vienības pāri robežām.   

Demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšana

Pēc ES Padomes prezidentvalsts Ungārijas pieprasījuma RK pieņēma arī Astūrijas Firstistes valdības Eiropas lietu ģenerāldirektora Raquel GARCÍA GONZÁLEZ (ES/PSE) izstrādāto atzinumu par to, kā pilnībā izmantot kohēzijas politikas potenciālu demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanā. Demogrāfiskā pārkārtošanās būtu jāatzīst par prioritāti līdztekus zaļajai un digitālajai pārejai, un jāuzsver kohēzijas politikas pasākumu potenciāls tās problēmu risināšanā, norādīja RK locekļi. Šajā nolūkā ir svarīgi definēt kategoriju “reģioni, kuros notiek demogrāfiskā pāreja”, lai veicinātu kopīgu ES mēroga izpratni un labāk izsekotu kohēzijas politikas ieguldījumiem, kas palīdz novērst demogrāfisko pārmaiņu cēloņus un sekas. Paredzams, ka Vispārējo lietu padome izmantos RK atzinumu savos secinājumos par kohēziju un demogrāfiskajām pārmaiņām, kurus paredzēts pieņemt 28. novembrī. 

Citāti

Vasco Alves CORDEIRO (PT/PSE), līdzziņotājs atzinumam “Atjaunota kohēzijas politika laikposmam pēc 2027. gada, kurā neviens netiek atstāts novārtā” un Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs: “Kohēzijas politika neattiecas tikai uz finansējumu, programmām un noteikumiem. Kohēzijas politika pirmām kārtām un galvenokārt ir saistīta ar Eiropas projekta būtību, proti, neatstāt novārtā cilvēkus vai vietas. Kohēzijas politika ir uz nākotni vērsta politika, kas ļauj visām teritorijām no visiem Eiropas nostūriem risināt tādas problēmas kā klimata katastrofu novēršana vai atbalsts demogrāfiskajai pārejai. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vietējās un reģionālās pašvaldības saglabātu vadošo lomu politikas īstenošanā uz vietas.”

Emil BOC (RO/PPE), līdzziņotājs atzinumam “Atjaunota kohēzijas politika laikposmam pēc 2027. gada, kurā neviens netiek atstāts novārtā”, RK Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas priekšsēdētājs un Klužas-Napokas mērs: “Kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vienotai politikai, lai risinātu ar kohēziju saistītās problēmas Eiropā. Tas ietver atbalstu taisnīgai pārejai un konkurētspējas, noturības un neitrālas Eiropas 2050. gadam veicināšanu, veicot ieguldījumus infrastruktūrā, inovācijā un cilvēkkapitālā. Tas ietver atbalstu visiem reģioniem, lai ES varētu būt konkurētspējīgāka pasaules līmenī. Kohēzijas politika ir risinājums, nevis problēma!”

Pavel BRANDA (CZ/ECR), ziņotājs atzinumam“Šķēršļu novēršana neatliekamās palīdzības dienestu sadarbībai ES pierobežas reģionos”,Rádlo mēra vietnieks: “Kā cilvēks, kas pārstāv pierobežas reģionu, es tieši zinu, cik svarīga ir pārrobežu sadarbība un kāda ir tās reālā ietekme uz pārrobežu kopienām.”

Raquel GARCÍA GONZÁLEZ (ES/PSE), ziņotājs atzinumam “Kā pilnībā izmantot kohēzijas politikas potenciālu demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanā” un Astūrijas Firstistes valdības Eiropas lietu ģenerāldirektors: “Demogrāfiskās pārmaiņas ļoti dažādos veidos ietekmē reģionus visā Eiropā. Lai efektīvi risinātu steidzamo iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, ir ļoti svarīgi, lai reģioni saglabātu kontroli pār kohēzijas politikas pārvaldību.”

Karsten Uno PETERSEN (DK/PSE), ziņotājs atzinumam “ETS nākotne pēc 2027. gada” un Dienviddānijas reģionālās asamblejas loceklis: “Pierobežas reģioni veido 40 % no ES teritorijas, un 30 % ES iedzīvotāju dzīvo pierobežas reģionos. Tāpēc nākamajā ES daudzgadu budžetā būtu jādivkāršo finansējums pārrobežu sadarbībai.” 

Vispārīga informācija

• No jauna vērot plenārsēdes debates par atjauninātu kohēzijas politiku, kas nevienu neatstāj novārtā.
• RK 20. novembrī pieņēma atzinumu “ES budžets un konkrētai vietai pielāgota politika: priekšlikumi par jauniem izstrādes un īstenošanas mehānismiem DFS laikposmam pēc 2027. gada”, ko izstrādājusi Korsikas reģionālās asamblejas priekšsēdētāja Marie-Antoinette MAUPERTUIS (FR/EA).
• RK 2023. gada novembrī pieņēma pirmo atzinumu par kohēzijas politikas nākotni pēc 2027. gada. Sagatavojuši līdzziņotāji Vasco Alves CORDEIRO un Emil BOC. 

Kontakti

Monica Tiberi — RK priekšsēdētājas
runaspersona Mobile: +32 479 51 74 43
monica.tiberi@cor.europa.eu

Matteo Miglietta
Tālr. +32 470895382
matteo.miglietta@cor.europa.eu