Paziņojums presei

Reģioniem un pilsētām ir vajadzīgs strukturētāks atbalsts, lai aizsargātu nepavadītus nepilngadīgos migrantus

Automātiskā tulkošana

Šī lapa ir mašīntulkota, lai palīdzētu jums saprast tās saturu. Iepazīstieties ar mūsu valodu politiku.

Šajā lapā

  • Attīstības sadarbība
  • Ārējo robežu aizsardzība
  • Migrācija, patvērums un migrantu integrācija
  • Tieslietas un iekšlietas

Kanāriju salas ir kļuvušas par vienu no noslogotākajiem migrācijas ceļiem uz ES. RK Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) locekļi 7. un 8. jūlijā tikās Santakrusā de Tenerifē, lai uzzinātu par reģionālo pašvaldību paraugpraksi un apspriestu, kā ES un valstu valdības varētu sniegt lielāku atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām bieži trūkst resursu, saskaroties ar pieaugošām migrācijas plūsmām. Locekļi apmeklēja arī divus nepilngadīgo migrantu uzņemšanas centrus Santakrusā, apsprieda atzinumus par atgriešanu un iekšējās drošības stratēģiju un pieņēma atzinuma projektu par ES un Šveices attiecībām CIVEX komisijas izbraukuma sanāksmē pirmdien. 

Pēc sanāksmes otrdien notika konference, kas bija veltīta nepavadītu nepilngadīgo migrantu uzņemšanai un iespēju nodrošināšanai izcelsmes valstīs. Tas deva iespēju parādīt Kanāriju salu reģionālās pārvaldes centienus uzņemt nepavadītus nepilngadīgos migrantus un atbalstīt viņu personīgo attīstību. Papildus pamatvajadzību apmierināšanai Kanāriju salu aprūpes sistēmas mērķis ir veicināt nepilngadīgo labklājību un sociālo integrāciju, sniedzot specializētus atbalsta pakalpojumus, tostarp psiholoģisko palīdzību, kultūras starpniecību un valodu apmācību, izmantojot individualizētus izglītības plānus, kas pielāgoti katram migrantam. Nesenā CIVEX pasūtītā pētījumā tika analizēta paraugprakse šajā jomā četros reģionos, tostarp Kanāriju salās.

Tomēr diskusijās tika uzsvērts, ka finansējuma un resursu trūkums joprojām ir galvenā problēma reģioniem un pilsētām visā ES. Kanāriju salās izdevumi par ārkārtas uzņemšanas iekārtām ir palielinājušies no 54,8 miljoniem EUR 2022. gadā līdz 143,6 miljoniem EUR 2024. gadā. Šī finansiālā spriedze novirza resursus no būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpes un izglītības, un var saasināt ksenofobiju. 

Ņemot vērā pētījuma ieteikumus, runātāji uzsvēra, ka valstu iestādēm būtu jāsniedz tehniskāks atbalsts attiecībā uz ES fondu darbību, to prasībām un piemērošanas un īstenošanas procesiem, kas ne vienmēr ir vienkārši. Līdztekus ārkārtas fondiem vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīgs strukturālais finansējums, lai rīkotos ilgtermiņā un uzlabotu sagatavotību pēkšņām migrācijas plūsmām. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ir atgādinājuši, ka šie jautājumi būtu jārisina nākamajā ES daudzgadu budžetā. 

Konferences otrajā daļā galvenā uzmanība tika pievērsta politikai un stratēģijām, kuru mērķis ir radīt ilgtspējīgas iespējas izcelsmes valstīs, izmantojot decentralizētas attīstības sadarbības iniciatīvas, risinot migrācijas pamatcēloņus, samazinot migrācijas spiedienu un atvieglojot atgriešanu. 

CIVEX komisijas priekšsēdētāja pirmā vietniece Carolina Darias San Sebastian (ES/PSE), Laspalmasas mēre, sacīja: “CIVEX komisijas sanāksme Kanāriju salās ir svarīga iespēja tās locekļiem, pirmkārt, izprast nepavadītu nepilngadīgo migrantu uzņemšanas sarežģītību Kanāriju salās — teritorijā, kas ir spilgts piemērs šīs problēmas mērogam. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir reaģēšanas pasākumu pirmajās rindās, taču tām ir vajadzīgi pietiekami resursi un dati, lai tās varētu efektīvi rīkoties.” 

Kanāriju salu valdības priekšsēdētājs Fernando Klavijo Batlle (ES/Renew Europe) sacīja: “Kanāriju salas vienas pašas nevar tikt galā ar migrācijas situāciju ne tikai tāpēc, ka mūsu resursi ir ļoti ierobežoti, bet arī tāpēc, ka tā ir Eiropas problēma: Mēs esam Dienvideiropas dienvidu robeža. Ir svarīgi, lai ES migrācijas politika radītu atšķirību starp nepilngadīgajiem un pieaugušajiem, jo pret viņu situāciju ir jāizturas atšķirīgi.” 

CIVEX komisijas sanāksmē pirmdien locekļi apsprieda priekšlikumu izveidot kopēju sistēmu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri Savienībā uzturas nelikumīgi. Viedokļu apmaiņā ar Hesenes federālās zemes Eiropas un starptautisko lietu valsts sekretāru galveno ziņotāju Karin Müller (DE/PPE) CIVEX locekļi uzsvēra virkni vietējā līmeņa bažu. ES Padomes prezidentvalsts Dānijas pieprasītais atzinums tiks pieņemts nākamajā oktobra plenārsesijā.

ES un Šveices attiecības 

CIVEX locekļi 7. jūlijā pieņēma atzinuma projektu “ES un Šveices attiecību teritoriālās dimensijas uzlabošana”, ko vadīja ziņotājs Matteo Luigi Bianchi (IT/ECR), Morazzone vietējās izpildstruktūras loceklis. Šveices misijas ES vadītāja Rita Adam savā runā atsaucās uz jauno nolīgumu kopumu, kura mērķis ir konsolidēt ES un Šveices attiecības, tostarp pārrobežu sadarbību, izmantojot 10 Interreg programmas, kurās Šveice pašlaik piedalās. Gatavojot atzinumu, Bianchi kgs tikās ar Šveices kantonu un Šveices pārstāvniecības Eiropas Savienībā pārstāvjiem.

Ziņotājs Bianchi teica: “Ar šo atzinumu mēs vēlamies stiprināt ES un Šveices sadarbību, palielinot Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību un Šveices kantonu — galveno daudzlīmeņu pārvaldības partneru — lomu. Ir svarīgi sadarboties ar Šveici, lai īstenotu daudzās kopīgās intereses, piemēram, mobilitāti, infrastruktūru un Šengenas zonas pārvaldību, pilnībā ievērojot Šveices federālismu un aktīvu subsidiaritāti. Ciešākas saites ar Šveici nozīmē veidot konkurētspējīgāku un saliedētāku Eiropu, kas ir tuvāka iedzīvotājiem.” 

Locekļi apsprieda arī vēl vienu gaidāmo atzinumu “Vietējās un reģionālās perspektīvas Eiropas iekšējās drošības stratēģijas ProtectEU īstenošanā”, ko vadīs Bušdironas departamenta padomniece Anne Rudisuhli (FR/Renew Europe). 

Plašāka informācija:

Sanāksmes un konferences fotoattēli 

Noskatīties sanāksmi

Saskaņā ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras datiem 2024. gadā vairāk nekā viens miljons pirmreizējo patvēruma meklētāju meklēja aizsardzību ES, un ar 47 000 jaunu ieceļotāju Kanāriju salas gada beigās kļuva par noslogotāko migrācijas maršrutu uz ES. Starp tiem, kas sasniedz arhipelāgu no Rietumāfrikas un Ziemeļāfrikas krastiem, ir bijis ievērojams nepavadītu bērnu un pusaudžu īpatsvars. Tiek lēsts, ka 2024. gadā salās uzturējās 5182 nepavadīti nepilngadīgie migranti.  

RK pētījums “Vietējo pašvaldību loma nepavadītu nepilngadīgo migrantu un bēgļu aizsardzībā un integrācijā: paraugprakse un problēmas sniedz piemērus tam, kā dažādas vietējās un reģionālās pašvaldības strādā, lai aizsargātu un integrētu nepavadītus nepilngadīgos migrantus un bēgļus. Šajā pētījumā aplūkotās pilsētas un reģioni ir Kanāriju salas Spānijā, Bušdironas departaments Francijā, Atēnu pilsēta Grieķijā un Lodzas pilsēta Polijā. 

RK ir sniegusi divus atzinumus par ES Migrācijas un patvēruma paktu. Abos atzinumos RK uzsver, ka pakts ir jāīsteno tā, lai tiktu aizsargātas nepilngadīgo kā neaizsargātu personu vajadzības. RK ir arī pieņēmusi atzinumu par bērnu migrantu aizsardzību, kurā tā uzsver nepieciešamību pēc bērna interešu principa, lai virzītu lēmumus un pasākumus attiecībā uz bērniem, un uzsver, ka nepilngadīgo migrantu laba uzņemšana un integrācija ir ilgtermiņa ieguldījums labklājībā, demokrātijā un cilvēktiesībās. 

Saziņa: 

Lauri Ouvinen
Tālr. +32 473536887
lauri.ouvinen@cor.europa.eu

Locekļi