Robežas joprojām kavē reaģēšanu ārkārtas situācijās

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ir brīdinājuši, ka dzīvi joprojām apdraud administratīvas problēmas, kas traucē neatliekamās palīdzības dienestiem šķērsot ES iekšējās robežas. Ieteikumos, ko Eiropas Reģionu komiteja pieņēma 20. novembrī, viņi mudināja valstu valdības un reģionālās iestādes pastiprināt centienus, lai panāktu vienošanos ar kaimiņvalstīm nolūkā nodrošināt ārkārtas reaģēšanas vienības pāri robežām. 

RK ieteikumi, kuru pamatā daļēji ir Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze, veicinās notiekošās sarunas par ilgi atliktu ES regulu, proti, regulu par pārrobežu risinājumu atvieglošanu (FCBS), kuras mērķis ir nodrošināt valstu un reģionālajām valdībām satvaru, kas tām ļautu novērst šķēršļus pārrobežu sadarbībai. RK atbalsta regulu.

RK ierosina, ka ES varētu mudināt valstu un reģionālās pārvaldes iestādes izstrādāt un izplatīt “veidni” pārrobežu nolīgumiem par neatliekamās palīdzības dienestiem, pamatojoties uz juridisko risinājumu piemēriem un darbības protokoliem, ko izmanto visā ES.

Atzinumu  izstrādāja Rádlo mēra vietnieks Pavel Branda (CZ/ECR), kura kopiena atrodas netālu no Čehijas robežas ar Vāciju un Poliju. Branda kgs norāda, ka bez pārrobežu nolīgumiem ārkārtas reaģēšanu var novērst vai palēnināt, piemēram, neatzīstot profesionālo kvalifikāciju, vadītāja apliecības, aprīkojumu un apdrošināšanu.

Atzinumā norādīts, ka ārkārtas liela mēroga krīzēs pārrobežu sadarbība starp neatliekamās palīdzības dienestiem ir samērā raita, pateicoties ES tiesību aktiem un starpvalstu nolīgumiem. Tomēr ikdienas pārrobežu sadarbību starp glābšanas dienestiem sarežģī juridiskie un administratīvie šķēršļi, finanšu jautājumi un tehniski šķēršļi, piemēram, sakaru sistēmas. Covid-19 pandēmija parādīja, ka šādas problēmas joprojām pastāv daudzās jomās, neraugoties uz gadu desmitiem ilgušo pieaugošo pārrobežu sadarbību, par ko panākta vienošanās reģionālā vai valsts līmenī.

RK atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas priekšlikumu par Eiropas veselības datu telpu (EVDT) kā potenciāli “ļoti noderīgu” veidu, kā atbalstīt veselības datu drošu apmaiņu.

Ierobežotas valodu prasmes joprojām rada nopietnas papildu bažas. Ieteicamās atbildes sniedzas no reāllaika tulkošanas tehnoloģiju plašākas izmantošanas un mērķtiecīgas apmācības līdz agrīnai valodas apguvei pierobežas reģionos.

RK atzinumā, kurā norādīts, ka dažus šķēršļus “varētu viegli novērst, ja ES acquis tiktu pienācīgi īstenots”, ir norādīti veidi, kā valstu un reģionālās valdības var izmantot ES finansējuma programmas, tiesisko regulējumu un īpašus pārrobežu mehānismus, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību, reģionālo integrāciju un noturību. Komiteja īpaši norāda, ka arvien populārāks juridiskais mehānisms, kura mērķis ir atvieglot sadarbību starp pierobežas reģioniem, proti, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), ir izrādījies “ļoti efektīvs”, tostarp pandēmijas laikā.

Citāts:

Pavel Branda (CZ/ECR), Rádlo mēra vietnieks un RK ziņotājs atzinumam“Šķēršļunovēršana neatliekamās palīdzības dienestu sadarbībai ES pierobežas reģionos”: “Atzinumā sniegtajos ieteikumos ir norādīti pasākumi, kas jāveic, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību neatliekamās palīdzības dienestu jomā. Uz daudzām robežām ātrās palīdzības mašīnas vai ugunsdzēsēju mašīnas nevar šķērsot robežu, neraugoties uz to, ka tas apdraud cilvēku dzīvību, un cilvēki nevar izmantot viņiem tuvākās slimnīcas, jo tās atrodas robežas otrā pusē. Tādi piemēri kā šis aicinājums virzīties uz situāciju, kurā avārijas dienestus var sniegt automātiski un datus var iegūt abās robežas pusēs, likvidējot nevajadzīgus šķēršļus. Kā cilvēks, kas pārstāv pierobežas reģionu, es tieši zinu, cik svarīga ir pārrobežu sadarbība un kāda ir tās reālā ietekme uz pārrobežu kopienām.”

Vispārīga informācija:

Budapeštā14. novembrī RK oficiāli atklāja Eiropas pārrobežu platformu, kas ir Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) platformas pēctece un kuras mērķis ir pulcēt visus pārrobežu sadarbības dalībniekus — no pierobežas pilsētām un reģioniem līdz ETSG un eiroreģioniem. Līdz šim jaunajai platformai, kas darbosies partnerībā ar Eiropas Pierobežas reģionu asociāciju (AEBR),Centrāleiropas Pārrobežu iniciatīvu dienestu (CESCI)un Pārrobežu operatīvo misiju (MOT), ir pievienojušās vairāk nekā 130 ieinteresētāspersonas.