Paziņojums presei

Vienotā tirgus reformām jāsasniedz vietējais un reģionālais līmenis vai jārada risks, ka iedzīvotāji cietīs neveiksmi

Automātiskā tulkošana

Šī lapa ir mašīntulkota, lai palīdzētu jums saprast tās saturu. Iepazīstieties ar mūsu valodu politiku.

Šajā lapā

  • Uzņēmumi un rūpniecība

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir vienprātīgi pieņēmusi divus atzinumus, mudinot Eiropas Savienību uzlabot un vienkāršot vienoto tirgu un izvirzīt vietējās un reģionālās pašvaldības gan plašākas reformu stratēģijas, gan finansēšanas programmas centrā, jo īpaši ņemot vērā ES ilgtermiņa budžeta pieņemšanu 2028.–2034. gadam.  

Vairāk nekā gadu pēc Mario Dragi (Mario Draghi) un Enriko Letas (Enrico Letta) sagatavotajiem ziņojumiem tika pausti steidzami aicinājumi rīkoties konkurētspējas, ieguldījumu un vienkāršošanas jomā.     Lai gan vienotais tirgus joprojām ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem, atzinumos apgalvots, ka pastāvīgi šķēršļi joprojām kavē tā potenciāla pilnīgu izmantošanu. 

Reģioni un pilsētas nav perifēri vienotā tirgus dalībnieki; tās ir neaizstājami partneri, lai nodrošinātu tās netraucētu darbību, un tās ir jāatzīst un jāpilnvaro kā tādas. Šis ir vēstījums,  ko RK nosūta gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm  par atzinumiem, kurus izstrādājuši ziņotāji Emma Blain (IE/PPE), Dublinas pilsētas domes deputāte, un Lorenzo Galligani (IT/ECR), Pistoijas pilsētas domes deputāts un kuri pieņemti RK 4. marta plenārsesijā. 

MVU palicis bez īpašas  budžeta pozīcijas  

 Ziņotāja Blain sagatavotajā  atzinumā  atzinīgi vērtēts Eiropas Komisijas priekšlikums izveidot Vienotā tirgus un muitas programmu 2028.–2034. gadam un aicināts vienotā tirgus politikas īstenošanā sistemātiski iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, jo īpaši pierobežas reģionos. RK uzsver, ka muitas procedūru efektīvai darbībai ir izšķiroša nozīme reģionālās ekonomikas dzīvotspējas nodrošināšanā. 

Atzinumā arī uzsvērts, ka “C ohesion P olicy” ir ne tikai papildu  nosacījums vienotā tirgus sekmīgai darbībai, bet arī būtisks vienotā tirgus darbības priekšnoteikums, un uzsvērts, ka programmas īstenošanā pilnībā jāatspoguļo vienotā tirgus darbība.  

RK uzsver,  ka stingri ES krāpšanas apkarošanas pasākumi ir būtiski, lai aizsargātu publiskos resursus, kas ir nederīgi  reģioniem un pilsētām, un norāda, ka krāpšana, kas saistīta ar ES līdzekļiem, apdraud vietējo attīstību, kavē infrastruktūru un mazina iedzīvotāju uzticēšanos publiskajām iestādēm. 

Visbeidzot, vietējās un reģionālās pašvaldības pauž nožēlu, ka programmā nav norādīta īpaša mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanas programma vai skaidri nodalīta MVU budžeta pozīcija, kā tas bija iepriekšējā  Vienotā tirgus programmā 2021.–2027. gadam. 

Ietekmēts vienotais tirgus: Noturība un kohēzija 

Nesenās ekonomikas un ģeopolitiskās krīzes ir atklājušas vienotā tirgus neaizsargātību un izcēlušas stratēģiskās autonomijas nozīmi kritiski svarīgās nozarēs.  Ziņotāja Galligani izstrādātajā atzinumā   RK  uzsver, ka spēcīgāks un pret krīzēm noturīgāks  vienotais tirgus ir būtisks ne tikai ekonomikas izaugsmei, bet arī Eiropas reģionu un pilsētu ikdienas stabilitātei, jo no tā ir atkarīgi ieguldījumi, darbvietu radīšana un inovācija. 

Komiteja un reģioni atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu samazināt administratīvo slogu par 25 % visiem uzņēmumiem un par 35 % MVU un aicina ātri pieņemt vispārējo vienkāršošanas  paketi, jo, lai atjaunotu Eiropas konkurētspēju, ir daudz vairāk jāsamazina birokrātija. RK locekļi uzsver, ka vienkāršošana un digitalizācija ir jāizstrādā tā, lai samazinātu regulatīvo slogu visu lielumu uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot tehnoloģisko neitralitāti. 

RK skaidri norāda,  ka vienotais tirgus un C ohesion P olicy ir “vienas monētas divas puses”: dziļākai tirgus integrācijai jāiet roku rokā ar spēcīgu teritoriālo kohēziju un pienācīgu finansējumu lauku attīstībai. Lai gan ES iekšējā preču tirdzniecība veicina ekonomisko konverģenci, pakalpojumu tirdzniecība konsekventi dod priekšroku lielākām pilsētām un turīgākiem reģioniem, atstājot novārtā neaizsargātākus reģionus, piemēram, salas un lauku apvidus.  

Tāpēc RK  locekļi mudina likumdevējus nodrošināt, ka turpmāka integrācija tiek papildināta ar pienācīgu kohēzijas finansējumu, jo īpaši gaidāmajā ES ilgtermiņa budžetā 2028.–2034. gadam, proti, daudzgadu finanšu shēmā. Nākamajā budžetā būtu jānostiprina vietējo un reģionālo pašvaldību loma ES finansēto politikas pasākumu īstenošanā, lai novērstu uzmanības trūkumu teritoriālajām problēmām un izvairītos no negatīvas ietekmes vienotajā tirgū. 

Citāti 

Emma Blain (IE/PPE), Dublinas pilsētas domes deputāte un ziņotāja atzinumam “Vienotā  tirgus un muitas programma”: “Es aicinu ciešāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības vienotā tirgus praktiskajā darbībā, jo tās bieži vien ir pirmais kontaktpunkts uzņēmumiem, jo īpaši MVU, kas darbojas pāri robežām. Vienotais tirgus ir viena no Eiropas lielākajām stiprajām pusēm, taču, lai tas veicinātu konkurētspēju un likvidētu šķēršļus, tam ir jāstrādā uz vietas reālu uzņēmumu labā, kas ir mūsu reģionu un pilsētu centrā. Tas nozīmē labāku sadarbību, viedākus digitālos rīkus un stingrākus ES finansējuma aizsardzības pasākumus. Jo tad, kad vienotais tirgus darbojas labāk, Eiropas MVU var augt, tirgoties un attīstīties.” 

Lorenzo Galligani (IT/ECR), Pistoijas pilsētas domes deputāts un ziņotājs atzinumam “Vienotā tirgus stratēģija”: “Reģioni un pilsētas ir pirmais kontaktpunkts uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Tie palīdz MVU paplašināt un orientēties vietējos tirgos un noteikumos. Neiesaistot reģionus un pilsētas vienotā tirgus politikas izstrādē un īstenošanā, pastāv risks, ka vienotā tirgus deklarācijas paliks uz papīra, nevis būs reāls izaugsmes un konkurētspējas instruments. Mums ir jāsamazina regulatīvais slogs un S ingle M šķēršļi, mums ir vajadzīga vienkāršošanas revolūcija, un mums ir skaidri jāatzīst mikro‑ uzņēmumu loma, kas bieži vien netiek ņemta vērā, bet ir vitāli svarīga Eiropas ekonomikas struktūrai un reģionālajai noturībai.” 

 Vispārīga informācija  

  • Papildus atzinumam par Vienotā tirgus un muitas programmu RK  strādā pie  19 citiem atzinumiem, kuros izvērtēti konkrēti aspekti un noteikumi saistībā ar nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gadam. Tas ietver 4. martā pieņemto atzinumu, kurā izklāstītas prasības un bažas attiecībā uz budžeta vispārējo struktūru. Plašāka informācija

Saziņa:
Victor Moreno Morales de Setién
Tālr.: +32 475999662
victor.morenomoralesdesetien@cor.europa.eu 

Kontaktinformācija

Locekļi