Vietējie līderi izvērtē plānus vienkāršākai un noturīgākai ES

Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) locekļi 22. maijā apsprieda ES divpusējo nolīgumu paketi ar Šveici, kā arī Eiropas Komisijas priekšlikumus vienkāršot tiesību aktus, iekļaut pamattiesības visos pārvaldības līmeņos un pasargāt Eiropas demokrātiju no draudiem.

Programmā bija atspoguļots politiskais impulss veicināt konkurētspēju, palielināt demokrātisko noturību un stiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm.

Vienkāršāka un ātrāka Eiropa

Sanāksmes centrā bija diskusija par atzinumu “ES plāni tiesību aktu vienkāršošanai”, ko RK ātri pieņems 2. un 3. jūlijā. Locekļi pauda plašu atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvai "Vienkāršāka un ātrāka Eiropa", uzsverot, ka pārmērīga birokrātija rada ievērojamu slogu pašvaldībām un uzņēmumiem, kavē vietējos ieguldījumus un darbvietu radīšanu un palēnina reaģēšanu uz krīzēm. Daudzi uzsvēra, ka izšķiroša nozīme ir vietējām pašvaldībām, kas ir iesaistītas lielākās daļas ES tiesību aktu īstenošanā, un aicināja ES noteikumos ņemt vērā reālo situāciju uz vietas, savlaicīgi iesaistot pilsētas un reģionus un paplašinot tādus mehānismus kā platforma “Gatavi nākotnei”, labāka regulējuma satvari un teritoriālās ietekmes novērtējumi.

Lai veicinātu konkurētspēju, Komisija ir uzsākusi vienkāršošanas programmu, kuras pamatā ir četri pīlāri: uzlabot īstenošanu, vienkāršot un paātrināt procesus, uzlabot noteikumu izstrādi un veicināt partnerības. Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja, ka galvenā nozīme šajos centienos ir sadarbībai ar reģionālajiem dalībniekiem, jo īpaši ar Eiropas Reģionu komitejas starpniecību.

Galvenā ziņotāja JelenaDrenjanina (JelenaDrenjanin) (SE/PPE), Huddinges pašvaldības padomes locekle, sacīja: “Tas ir kas vairāk nekā birokrātijas samazināšana. Runa ir par tādas sistēmas izveidi, kas veicina uzņēmējdarbību un aizsargā iedzīvotājus. Un darot to pēc iespējas skaidrāk, ātrāk un gudrāk. Neatkarīgi no tā, vai tā ir pandēmija, karš Ukrainā vai ekstremāli laikapstākļi, mēs redzam, ka ir vajadzīga elastīga un reaģētspējīga politikas veidošana. Mums ir jābūt stratēģiskiem attiecībā uz to, kādus tiesību aktus un kad mēs ierosinām.”

ES un Šveices attiecības un teritoriālā sadarbība  

Dienu pēc nolīgumu paketes parafēšanas, lai konsolidētu, padziļinātu un paplašinātu divpusējās attiecības ar Šveici, ES galvenais sarunu vedējs — Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta Rietumeiropas partneru direktors Richard Szostak — CIVEX komisijas locekļiem pastāstīja, ka, “lai gan visas pārrobežu problēmas netiks atrisinātas, mēs joprojām ceram, ka šī pakete būs solis pareizajā virzienā un atbalstīs jūsu darbu jūsu reģionos”.

Szostakkgs uzstājas kopā ar Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Šveici priekšsēdētāju Andreas Schwab (DE/PPE), kurš norāda, ka no nolīgumiem būtu jāizriet apvienotajai parlamentārajai komitejai. Viņš aicināja ES vietējās un reģionālās pašvaldības izvirzīt jautājumus parlamentārajai komitejai, norādot, ka “ir ārkārtīgi svarīgi apkopot visas bažas, kas saistītas ar to, lai mūsu iedzīvotāju dzīvi padarītu pēc iespējas vieglāku”.

Politiskāssarunas par 11 divpusējo nolīgumu paketi tika pabeigtas 2024. gada decembrī. Tagad nolīgumi ir jāratificē, un tas ietver referendumu Šveicē.

RK pašlaik izstrādā ieteikumus, kas, cerams, nodrošinās attiecību teritoriālās dimensijas ievērošanu un attīstību. CIVEX locekļi savā sākotnējā viedokļu apmaiņā 22. maijā uzsvēra vietējā un reģionālā līmeņa sadarbības nozīmi, izmantojot tādas iniciatīvas kā Interreg un Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, un daudzlīmeņu pārvaldības nozīmi divpusējo nolīgumu īstenošanā. Viņi noteica galvenās sadarbības nozares, piemēram, transportu, enerģētiku un pētniecību.

Ziņotājs Matteo Luidži Bjanči (Matteo Luigi Bianchi)(IT/ECR), Morazzone vietējās pašvaldības loceklis, sacīja: “Jaunie nolīgumi sniedz unikālu iespēju risināt ilgstošas pārrobežu problēmas, piemēram, personu brīvu pārvietošanos un norīkoto darba ņēmēju tiesības. Manā atzinumā tiks ierosināts, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt jaunu nolīgumu īstenošanu, vienlaikus attīstot jaunas teritoriālās sadarbības iespējas. Strukturēta sadarbība starp ES un Šveices vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ko koordinē Reģionu komiteja, varētu sniegt ievērojamus rezultātus pierobežas reģioniem, veicinot līdzsvarotu un ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību.”

Pamattiesības un tiesiskums

ES Pamattiesību harta, ar kuru Eiropas Savienības kontekstā tiek transponēti no cilvēktiesību līgumiem izrietošie pienākumi, 2025. gadā svin savu 25. gadadienu, un CIVEX locekļi šo brīdi atzīmēja ar diskusiju par Hartas izmantošanu vietējā un reģionālajā līmenī.

2020. gadā pieņemtāsES Pamattiesību hartas piemērošanas stratēģijas mērķis ir veicināt hartas izmantošanu ES dalībvalstīs, ES iestādēs, praktizējošo juristu vidū un sabiedrībā kopumā. Pati harta ir vērsta uz: stiprināt tiesu iestāžu neatkarību un tiesiskumu; nodrošināt vienlīdzīgu tiesu iestāžu pieejamību; diskriminācijas, naida runas un pilsoniskās telpas pārkāpumu apkarošana; un veicināt informētību par Hartu un tās izmantošanu vietējā un reģionālajā līmenī.

Komisija, kas veic Hartas stratēģijas vidusposma pārskatīšanu, teica, ka Eirobarometra aptauja, kas vēl nav pabeigta, parādīs, ka sabiedrības zināšanas par Hartu joprojām ir zemas. To joprojām nepietiekami izmanto arī juridisko profesiju pārstāvji valsts iestādēs.

Sopotaspilsēta kalpoja kā gadījuma izpēte par to, kā Hartu var piemērot vietējā līmenī. SopotasmēreMagdalena Czarzyńska-Jachim (PL/Eiropas alianse) norāda, ka viņas pilsēta savās attīstības stratēģijās iekļauj pamattiesību perspektīvu. Tas ietekmē ieguldījumus, projektus un budžeta plānošanu, un tā rezultātā ir izveidotas ar tiesībām saistītas padomes. Pašvaldība arī organizē apmācību un darbseminārus, lai precizētu, kā cilvēktiesību perspektīvas attiecas uz tādām jomām kā arhitektūra, sociālie jautājumi, izglītība un nodarbinātība. Viņa norādīja, ka naida runa ir būtiska aktuāla problēma.

Citu RK locekļu paustās bažas ietvēra dzimumu līdztiesību, vardarbību pret sievietēm, zēnu un vīriešu garīgo veselību, dezinformāciju un nepieciešamību aizsargāt iestādes, kas ir atbildīgas par tiesiskuma nodrošināšanu.

Eiropas demokrātijas vairoga sagatavošana

Debatēs par ES jauno iniciatīvu “Demokrātijas vairogs” CIVEX locekļi uzsvēra, cik svarīga ir pilsoniskās sabiedrības un vietējo pašvaldību iesaiste jebkurā ES iniciatīvā, kuras mērķis ir stiprināt demokrātiju, un norādīja, ka iekļaujošas, iesaistītas kopienas ir noturīgākas pret manipulācijām un neiesaistīšanos.

Iniciatīva “Demokrātijas vairogs”, par kuru pašlaik notiek apspriešanās, tika paziņota Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa sākumā 2024. gadā, un paredzams, ka tā veidos satvaru ES darbam demokrātijas veicināšanā. Tās mērķis ir aizsargāt demokrātiskos procesus visā ES, aizsargāt pret dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, atbildīgi izmantot digitālās un MI tehnoloģijas un stiprināt pilsonisko līdzdalību.

CIVEX locekļi atzinīgi vērtē iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt valstu valdību darbu. RK locekļi norādīja, ka dezinformācija ir īpašs apdraudējums pierobežas reģionos, piemēram, Kaļiņingradas tuvumā, un uzsvēra pilsoniskās izglītības nozīmi mūžizglītībā, izmantojot formālus un neformālus kanālus, vērtību, iesaistes, uzticēšanās un noturības veicināšanā.

Svarīgākie saistītie tiesību akti, ko ES jau ir izstrādājusi, ietver Digitālo pakalpojumu aktu, jaunu regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un MI aktu. Lai apkarotu dezinformāciju, tiek izstrādāts arī jauns ES mēroga daudzvalodu faktu pārbaudes tīkls.