2023. gada 9. oktobrī Reģionu komiteja publicēja gadskārtējo ziņojumu par stāvokli ES reģionos un pilsētās – pārskatu par visakūtākajām daudzu Eiropas reģionu un pilsētu problēmām, kā arī par vietējā līmeņa ierosinātiem risinājumiem, ko izmantot, lemjot par ES politiku.
Tas dod priekšstatu par to, kā reģioni un pilsētas risina tādas krīzes kā, piemēram, klimata katastrofas vai Krievijas karš pret Ukrainu. Tajā tiek parādīts, kā reģioni un pilsētas piedalās mūsu sabiedrības ilgtermiņa pārveidē, īstenojot zaļo un digitālo pārkārtošanos un vienlaikus stiprinot kohēziju.
Izprast Eiropu no vietējā un reģionālā skatpunkta
Šajā ziņojumā, pamatojoties uz Eiropas Reģionu komitejas pasūtītajiem sākotnējiem pētījumiem, akadēmiskiem pētījumiem, citu Eiropas iestāžu ieguldījumu un brīvi pieejamos avotos atrodamo dokumentāciju, ir sniegti fakti un dati politikas veidotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Galvenie konstatējumi un ieteikumi tiek atspoguļoti gadskārtējā runā par stāvokli Eiropas Savienības reģionos un pilsētās, ar kuru 2023. gada 9. oktobra plenārsesijā uzstājās Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Vasco Alves Cordeiro.
Šā gada ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta aktuālākajām problēmām, ar kurām saskaras ES reģioni un pilsētas. Ziņojumā tiks izklāstītas vietējā līmeņa idejas un risinājumi gan ārkārtas situācijām un krīzēm, piemēram, klimata katastrofām, Krievijas karam pret Ukrainu vai enerģijas deficītam, gan ilgtermiņa pārveidei, ko virza zaļā un digitālā pārkārtošanās un kohēzijas stiprināšana.
Ziņojums ir vērsts uz nākotni un kalpo kā prognozēšanas ceļvedis pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un nākamā ES iestāžu sasaukuma.
Ziņojumā ir iekļauts arī Komitejas reģionālais un vietējais barometrs, kurā izklāstīts visas Eiropas vēlēto pārstāvju paustais viedoklis, kas sadarbībā ar IPSOS iegūts aptaujā.
Reģionālais un vietējais barometrs
27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vairāk nekā miljons politiķu, kuri ievēlēti vietējā un reģionālajā līmenī. Šie vietējie politiķi pārstāv ļoti daudzveidīgus vēlēšanu apgabalus dažādos pārvaldības līmeņos, tostarp federālajās zemēs, reģionos, provincēs, apgabalos, rajonos vai vietējās pašvaldībās. Eirobarometra zibensaptauja ir svarīga platforma, kas Eiropas Savienībā vietējiem politiķiem sniedz iespēju paust savu viedokli par Eiropas problēmām un prioritātēm.
Sniegtās atbildes parāda, kam vietējie politiķi piešķirtu prioritāti ES līmenī, cik labi viņi ir informēti par ES mēroga iniciatīvām un ES finansējuma iespējām, ko viņi domā par Eiropas nākotni un kāda ir viņu reakcija uz ārkārtas situāciju, ko radījis karš Ukrainā.
Galvenie konstatējumi
- 50 % vietējo politiķu norādīja, ka viņu reģionālā vai vietējā pašvaldība izveido uzņemšanas centrus un nodrošina bēgļu izmitināšanu, savukārt 33 % pašvaldību nodrošina bēgļu piekļuvi sociālās drošības sistēmai un medicīniskajai aprūpei.
- Vairāk nekā četri no desmit respondentiem (45 %) uzskatīja, ka reģioni un pilsētas var sniegt ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā, un tāpēc ES reģioni un pilsētas jāiesaista plašākā Eiropas plānā Ukrainas atjaunošanai. Aptuveni trīs no katriem desmit respondentiem uzskatīja, ka visefektīvākais pasākums ir finansiāla un materiāla atbalsta sniegšana (31 %), mērķsadarbības programmas tehnisko un institucionālo spēju stiprināšanai un paraugprakses apmaiņai (30 %) un labas pārvaldības veicināšana vietējā un reģionālajā līmenī (27 %).
- Analizējot informētību par jebkādu ES finansējumu (kohēzijas politikas ietvaros), aptuveni ceturtā daļa respondentu (23 %) atbildēja, ka ir informēti par ES kohēzijas politikas finansējumu, ko pēdējo divu gadu laikā ir saņēmusi viņu pilsēta vai reģions, un ir bijuši iesaistīti šā finansējuma izmantošanas plānošanā. Savukārt 36 % respondentu atbildēja, ka ir informēti, bet nav bijuši iesaistīti, un 33 % minēja, ka nav informēti un nav bijuši iesaistīti; šis skaitlis svārstījās no 2 % Horvātijā līdz 71 % Dānijā.
- Atbildot uz jautājumu par kohēzijas politikas pievienoto vērtību salīdzinājumā ar citām finansējuma plūsmām (valsts vai reģionālajām), vairums respondentu (53%) norādīja, ka kohēzijas fondi tiek izmantoti konkrētu projektu veidu atbalstam. Ceturtā daļa respondentu (25 %) atbildēja, ka šādi fondi sniedz pievienoto vērtību pārrobežu sadarbībā ar citām pilsētām un reģioniem.
- Vairums respondentu (62 %) atbildēja, ka viņu pilsēta vai reģions ir veicis pasākumus saistībā ar Eiropas zaļo kursu, lai samazinātu enerģijas patēriņu. Četri no desmit respondentiem (40 %) norādīja, ka viņu pilsēta vai reģions ir veicis pasākumus, lai veicinātu dabas aizsardzību un pilsētu zaļināšanu (piemēram, stādot kokus), un nedaudz mazāka daļa (37 %) minēja pasākumus atkritumu un to ietekmes uz vidi samazināšanai.
- Lielākā daļa respondentu (91 %) pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka reģioniem un pilsētām vajadzētu būt lielākai ietekmei ES politikas veidošanā un debatēs par Eiropas Savienības nākotni.
- Atbildot uz jautājumu par to, kurās jomās reģioniem un pilsētām vajadzētu būt lielākai ietekmei uz ES politikas veidošanu, aptuveni puse respondentu izvēlējās atbildi “spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība” (52 %), “izglītība, kultūra, jaunatne un sports” (51 %) un “klimata krīze un vide” (51 %).
Aptauju “ES vietējie politiķi un Eiropas nākotne” veica IPSOS. No 2023. gada 25. jūlija līdz 11. septembrim notika 2907 intervijas ar ES vietējiem un reģionālajiem politiķiem.
