Āfrika, Ukraina un dezinformācija CIVEX uzmanības centrā

Eiropas Reģionu komitejas Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX)locekļi 24. septembrī apstiprināja atzinumu par ES sadarbību ar Āfrikas reģioniem un pilsētām un apsprieda sadarbību ar Ukrainas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī pieaugošo apdraudējumu ES vērtībām, tostarp vietējai demokrātijai, ko rada dezinformācija un maldinoša informācija. 

Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) apspriedes atbalstīs Eiropas alianses “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” darbu, uzlabos informētību par dezinformācijas ietekmi uz vietējo un reģionālo pašvaldību darbu un sniegs informāciju ES plānotajai stratēģijas pieejas Āfrikai pārskatīšanai.

Sanāksmes darba kārtība un ieraksts ir pieejams šeit.

Āfrika

CIVEX atzinumā par Āfriku “Reģioniun pašvaldības, kas īsteno ES stratēģiju attiecībāuz Āfriku” aicināts vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes to prioritāšu un darbību noteikšanā, kas ietekmē Āfrikas reģionus un pilsētas.

Atzinuma projektu, kuru komisija vienbalsīgi apstiprināja, paredzēts pieņemt RK plenārsesijā 2024. gada novembrī. Atzinums ir izstrādāts brīdī, kad tiek veidota jauna Eiropas Komisija, un sešus mēnešus pirms jaunas Āfrikas Savienības komisijas izveides. ES un Āfrikas valstu un valdību vadītāji pirmo samitu plāno rīkot 2025. gadā, kad būs pagājuši trīs gadi. ES joprojām ir Āfrikas lielākā tirdzniecības partnere, ieguldītāja un līdzekļu devēja.

RK ziņotājs Olevano Romano pašvaldības padomes loceklis Guido Milana (IT/RE) par prioritārām jomām sadarbībai ar Āfrikas vietējām un reģionālajām pašvaldībām noteica energoefektivitāti, vidi, transportu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. Viņš aicina stiprināt ES delegāciju spēju sadarboties ar vietējām un reģionālajām iestādēm un palielināt finansējumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām Āfrikā. Viņa atzinumā uzsvērts, ka 65 % no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gadam ir jāsasniedz, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības.

Milana kungs teica: “Saiknes uzturēšana starp Eiropas sistēmu un vietējām sistēmām Āfrikā palīdzēs jebkāda veida procesā. Āfrikā notiek tas, kas Eiropā notika 20. gadsimta 60. gadu sākumā — liels urbanizācijas process, iedzīvotāju koncentrēšanās lielajās pilsētās un perifēro teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanās. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir vairāk jāiesaista tādu prioritāšu un darbību noteikšanā, kurām ir teritoriāla ietekme.” 

Ukraina

Ukraina saskaras ar “iespējams, vissmagāko ziemu” kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma enerģētikas infrastruktūras apšaudes dēļ, CIVEX locekļiem pastāstīja Ukrainas misijas Eiropas Savienībā vadītāja vietnieks Serhii Tereshko. Viņš mudina ES kopienas apsvērt, kā tās varētu palīdzēt, norādot, ka “ļoti vietējs atbalsts varētu būt ļoti noderīgs”, un piebilstot, ka “ir svarīgi” arī Ukrainas vietējiem un reģionālajiem politiķiem “dzirdēt solidaritātes vēstījumus”. 

“Pilsētu sadarbība, reģionu sadarbība, kopienu sadarbība, lai stiprinātu Ukrainas izturētspēju saistībā ar Krievijas karu un sagatavotos turpmākai atjaunošanai” bija viena no trim prioritārajām jomām vietējā un reģionālā līmeņa sadarbībai ar ES, sacīja Tereshko. Vēl viena ir Ukrainas iesaiste pārrobežu sadarbības programmās, piemēram, Donavas stratēģijā, Interreg un ESPON. Trešā prioritāte ir nodrošināt atbalstu Ukrainas vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu institucionālo spēju veidošanai,

Viņš atzinīgi vērtē darbu, ko visās trijās jomās paveikusi Eiropas alianse “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”, kuru RK ir līdzdibinājusi un pārvalda, un RK, kas, piemēram, tagad darbojas kā reģionālais birojs dažiem Ukrainas reģioniem, pilsētām un teritoriālajām apvienībām.

Gdaņskas mēre un RK darba grupas sadarbībai ar Ukrainu priekšsēdētājaAleksandra Dulkeviča (Aleksandra Dulkiewicz)(PL/PPE) uzsver nepieciešamību palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību savstarpējo sadarbību, norādot, ka “aptuveni pusei Ukrainas hromadas kopienu nav partneru Eiropā”.

Demokrātija un ES vērtības

Pilsētas visā Eiropas Savienībā ziņo, ka dezinformācija un naida runa tām kļūst par arvien nopietnākām problēmām, kas mazina uzticēšanos vēlētām amatpersonām, vietējām iestādēm un pārvaldes iestāžu spējai efektīvi sniegt pakalpojumus savām kopienām.

Uzstājoties debatēs par demokrātijas problēmām, ar kurām saskaras reģioni un pilsētas, Simeon Dukić no Stipro pilsētu tīkla norādīja, ka sievietes politiķes un vietējās amatpersonas ir īpaši pakļautas vajāšanai un doxxing, privātas informācijas publicēšanai ļaunprātīgos nolūkos. Viņš piebilda, ka globālo krīžu, piemēram, Izraēlas un Gazas konflikta, kara Ukrainā un klimata, ietekme tagad pieaug visās Eiropas pilsētās, un ar tām saistītās dezinformācijas un maldinošas informācijas kampaņas kavē pašvaldību centienus integrēt kopienas un rīkot publiskas debates par vietējo politiku.

CIVEX debates notika pēc jūnijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās bija vērojami vardarbības un iebiedēšanas gadījumi, kā arī dezinformācija un maldinoša informācija. Gatavojoties vēlēšanām, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās izveidot Eiropas demokrātijas vairogu dezinformācijas apkarošanai, pamatojoties uz demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumu, par ko vienojās 2023. gada decembrī, un 2022. gadā pieņemto Digitālo pakalpojumu aktu. Stratēģiskajāprogrammā 2024.–2029. gadam,kas publicēta 2024. gada jūlijā, ES valstu vadītāji apņēmās “stiprināt mūsu demokrātisko noturību”, par vienu no prioritātēm nosakot “cīņu pret destabilizācijas mēģinājumiem, tostarp ar dezinformāciju un naida runu”.

CIVEX komisijas priekšsēdētājs un Burgundijas-Franškontē reģiona priekšsēdētāja vietnieksPatriks Molinocs (Patrick Molinoz)(FR/PSE) sacīja: “Mūsu demokrātijas spēks ir atkarīgs no pamattiesību, Eiropas vērtību un tiesiskuma ievērošanas. Es domāju, ka mums kā vietējiem pārstāvjiem ir ļoti labas iespējas apzināt riskus un apdraudējumus un sniegt ieguldījumu jaunās Eiropas Komisijas pilnvarās un ES stratēģiskajā programmā. Pastāv reālas nepilnības.”