Vietējam un reģionālajam līmenim ir stratēģiska nozīme migrācijas, iekšējās drošības un diplomātijas jomā

Eiropas Reģionu komitejas sagatavotajos atzinumu projektos paustas bažas par ierosināto budžeta reformu ietekmi.

Atzinumus par ES finansējumu migrācijai, patvērumam un integrācijai, iekšējai drošībai un Eiropas lomai globālajās lietās 24. martā apstiprināja Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija (CIVEX). Visi trīs atzinumi tagad tiks iesniegti pieņemšanai Eiropas Reģionu komitejas (RK) jūlija plenārsesijā.

Katrā no debatēm tika uzsvērts, ka ES pilsētu un reģionu stratēģiskais un praktiskais ieguldījums ir jāatzīst plānotajās ES budžeta reformās 2028.–2034. gadam.

CIVEX komisija arī rīkoja sākotnēju diskusiju par Eiropas demokrātijas vairogu, lai to pieņemtu RK oktobra plenārsesijā.

Sanāksmes dokumenti un sanāksmes ieraksts ir pieejams pasākuma lapā.

Savienības atbalsts patvēruma, migrācijas un integrācijas pārvaldībai 2028.–2034. gadā

CIVEX locekļi pēc dažādu grozījumu izskatīšanas pieņem atzinumu par Savienības atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas pārvaldībai 2028.–2034. gadā. Atzinums sagatavots pēc tam, kad 2024. gada jūnijā stājās spēkā Migrācijas un patvēruma pakts, ar ko tika pārveidota Savienības patvēruma un migrācijas politika, un pirms ierosinātajām ES ilgtermiņa budžeta reformām, ar kurām daudzi īpaši tematiskie fondi, tostarp patvēruma, migrācijas un integrācijas jomā, tiktu aizstāti ar vienotu Eiropas fondu un valstu plāniem, ko pārvalda katra ES dalībvalsts.

Debatēs tika pausta spēcīga kritika par ierosinātajām reformām, un locekļi uzsvēra, ka kopējai Eiropas pieejai migrācijas pārvaldībai arī turpmāk būs vajadzīgas spēcīgas vietējās un reģionālās spējas un pienācīgs finansējums. Atzinumā pausts aicinājums valstu un reģionālajos partnerības plānos (NRPP) nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību strukturētu un jēgpilnu iesaisti to izstrādē, plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā.

Eiropas Parlamenta referente Ana Catarina Mendes (PT/S&D) prognozēja sarežģītas diskusijas Parlamentā, taču uzsvēra, ka, ņemot vērā viņas pieredzi, būdama bijusī par migrāciju atbildīgā valsts ministre, ES ir jāizvairās no situācijas, kad vietējām un reģionālajām pašvaldībām netiek piešķirta būtiska loma līdzekļu pārvaldībā un sadalē.

RK ziņotājs Arnoldas Abramavičius (LT/PPE), Zarasu rajona padomes loceklis, sacīja: “Migrācija un patvērums galu galā tiek pārvaldīti uz vietas mūsu pilsētās, reģionos un kopienās. Vietējās un reģionālās pašvaldības organizē uzņemšanu, atbalsta integrāciju, nodrošina piekļuvi mājokļiem, izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai un pirmām kārtām reaģē, kad palielinās spiediens. Tāpēc nākamajos VRPP migrācija nav jāuzskata par sekundāru jautājumu plašos valstu plānos. Tām ir jāgarantē skaidra vietējo un reģionālo pašvaldību loma plānošanā, pārvaldībā, uzraudzībā un novērtēšanā, kā arī jānodrošina paredzams, pienācīgs un pieejams finansējums. Ja Eiropa vēlas, lai pakts tiktu īstenots, tai ir jānodrošina tiem, kas to īsteno vietējā un reģionālā līmenī, resursi, elastība un spēja kopīgos mērķus pārvērst reālos rezultātos cilvēkiem un kopienām.”

Regula, ar ko izveido “Globālo Eiropu”

RK atzinuma projektā par ES regulu, ar ko izveido “Globālo Eiropu” — jaunu finansēšanas instrumentu, kas no 2028. gada apvienotu instrumentus, kurus izmanto, lai novirzītu ES līdzekļus kaimiņvalstīm, tostarp Ukrainai, un citām valstīm visā pasaulē, — ir norādīts, ka daudzlīmeņu pārvaldībai un lokalizācijai jābūt vienam no regulas pamatprincipiem.

Atzinumā uzsvērts, ka ģeopolitisku satricinājumu laikā ES ir jāpastiprina sava ārējā darbība, un uzsvērts, ka ierosinātais budžets ir jāaizsargā pret samazinājumiem. Atzinums balstās uz 2025. gada decembrī pieņemto RK nostāju par ES galvenās ārējās sadarbības un investīciju stratēģijas “Global Gateway” lokalizāciju un papildina to ar finansēšanas perspektīvu. RK uzskata, ka pilsētas un reģioni var kļūt par stratēģiskiem dalībniekiem ES ārējā darbībā, piemēram, izmantojot pilsētu un reģionu partnerības.

Eiropas Parlamenta līdzreferents par regulu Robert Biedroń (PL/S&D) uzsvēra savu pārliecību, ka ir ļoti svarīgi, lai ES, tostarp tās reģioni un pilsētas, cieši sadarbotos ar vietējiem un reģionālajiem līderiem visā pasaulē, jo īpaši “nestabilā vidē”, kur valstu valdības ir vājas.

Ziņotājs Joško Klisovičs (Joško Klisović) (HR/PSE), Zagrebas pilsētas asamblejas loceklis, sacīja: “Globālā Eiropa ir politiska izvēle attiecībā uz to, kāda veida Savienību mēs vēlamies būt. Ja vēlamies, lai šis instruments būtu sekmīgs, ES pret vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāizturas kā pret stratēģiskiem dalībniekiem: tiem, kas ir pirmajā migrācijas, klimatrīcības un demokrātiskās noturības līnijā. Mūsu ārējai darbībai ir stingri jāiesakņojas cilvēktiesībās. Uzticama Globālā Eiropa ir tāda Eiropa, kas ir iekļaujoša, kuras vērtības ir ‑ virzītas un kuras pamatā ir mūsu teritorijas.”

Savienības atbalsts iekšējai drošībai (2028.–2034. gads)

RK atzinuma projektā “Savienības atbalsts iekšējai drošībai (2028–2034)” atzinīgi vērtē ierosināto finansējuma palielinājumu līdz 34 miljardiem EUR Iekšējās drošības fondam. Tomēr tā brīdina, ka centralizēta pārvaldība un neskaidri partnerības pasākumi var atsaistīt ES prioritātes no reālās situācijas uz vietas, samazinot instrumenta ietekmi un leģitimitāti, jo īpaši pārrobežu un augsta riska reģionos. Atzinumā norādīts, ka reģionu un pilsētu ieguldījums profilaksē, agrīnā atklāšanā, sabiedrības uzticēšanās veidošanā un sabiedrisko vietu aizsardzībā ir jāatzīst par stratēģisku, nevis tikai par projektu īstenošanas jautājumu.

Ziņotāja Anne Rudisuhli (FR/Renew Europe), Bušdironas departamenta padomes locekle, sacīja: “Problēma saistībā ar Eiropas Savienības atbalstu iekšējai drošībai 2028.–2034. gadā ir ne tikai budžeta jautājums, bet arī institucionāls jautājums. Komisijai un dalībvalstīm tas ir jāatzīst: tikai daudzlīmeņu pārvaldība, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, garantēs turpmākā instrumenta efektivitāti. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir tieša atbildība drošības, infrastruktūras aizsardzības un novēršanas jomā, un tās nevar iekļaut tikai valsts mēroga pieejā. Tas, mūsuprāt, liek man uzsvērt mūsu būtisko lomu un pieprasīt pilnīgu iesaistīšanos piešķiramo līdzekļu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un ietekmes novērtēšanā.”

Eiropas demokrātijas vairogs

Sākotnējās debatēs ar RK ziņotāju par šo tematu Stephen De Ron (LU/Zaļie & Progressives), Hesperanžas pašvaldības padomnieku, uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības priekšlikumiem veicināt uzticēšanos demokrātiskām sistēmām, noturību un sagatavotību tām (kopā saukti par “Eiropas demokrātijas vairogu”).

Novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas demokrātijas vairoga iniciatīvu, kurā izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt, aizsargāt un stiprināt demokrātiju Eiropas Savienībā.

Ziņotājs De Ron sacīja: “Eiropas demokrātijas vairogam ir jāsaskaras ar stingru patiesību: demokrātija vājinās, ja iestādes nepilda savus solījumus. Īstais vairogs nav koordinācija tikai valsts līmenī, bet gan demokrātijas atdzīvināšana vietās, kur cilvēki faktiski dzīvo: pilsētās, reģionos, ikdienas cīņās par cieņu un pārstāvību. Bez tā mēs riskējam ar kļūdainu izturētspēju, lai pārvaldītu lejupslīdi.”

De Ron kgs runāja arī par Eiropas demokrātijas vairogu RK programmas “Vēlēti jaunāka gadagājuma politiķi” “ziemas skolā”, kas notika līdztekus CIVEX sanāksmei.