Eiropas komunikāciju tīkli: spēcīgāka reģionālā līdzdalība ir būtiska labākai savienojamībai;

Ieguldījumiem militārās mobilitātes uzlabošanā būtu jāsniedz labums arī reģioniem un civiliedzīvotājiem.

Reģioni un pilsētas ir aicinājuši piešķirt lielāku lomu nākamajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (2028.–2034. gads), lai nodrošinātu, ka ieguldījumi infrastruktūrā tiek efektīvi īstenoti un labāk saskaņoti ar reģionālajām vajadzībām.

Eiropas Reģionu komitejas (RK) 7. maija plenārsesijā pieņemtajos ieteikumos viņi arī uzsvēra, ka lielākiem ieguldījumiem militārajā mobilitātē ir jāsniedz skaidri ieguvumi gan reģionālajai savienojamībai, gan iedzīvotājiem.

Debatēs par ES ilgtermiņa budžetu (2028.–2034. gadam) reģioni un pilsētas pieņēma Bratislavas pašpārvaldes reģiona priekšsēdētāja Juraja Drobas (Juraj Droba) (SK/ECR) izstrādāto atzinumu, kurā atzinīgi vērtēta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) darbības turpināšana pēc 2027. gada un ierosinātais budžeta palielinājums. Viņi apgalvoja, ka papildu līdzekļi ir vajadzīgi, lai palīdzētu pabeigt Eiropas transporta (TEN-T) un enerģētikas (TEN-E) tīklu izveidi, kā arī veicinātu pārrobežu reģionālo attīstību, ilgtspējīgu mobilitāti, konkurētspēju un ES vienoto tirgu. Tomēr viņi brīdināja, ka pašreizējās investīciju vajadzības Eiropas transporta infrastruktūrā ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu.

Reģioni un pilsētas uzsvēra, ka lielākā daļa TEN-T un TEN-E projektu tiek īstenoti teritoriālā līmenī un ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu projektu atbilstību vietējai realitātei. Viņi aicināja iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības visā programmas ciklā, sākot no plānošanas un projektu atlases līdz īstenošanai, pārvaldībai un novērtēšanai. RK arī pieprasīja novērotāja statusu EISI komitejās, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā atspoguļota daudzlīmeņu pārvaldība un teritoriālā kohēzija, norādot, ka atļauju piešķiršana, plānošana un infrastruktūras koordinācija tiek veikta vietējā līmenī un ka tās tieši ietekmē projektu īstenošanu.

RK locekļi uzsvēra, ka EISI īstenošana nedrīkst apdraudēt ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus. Lai to panāktu, ieguldījumiem infrastruktūrā piešķiršanas kritērijos ir labāk jāatspoguļo teritoriālās īpatnības, piemēram, nošķirtība, iedzīvotāju blīvums un pieejamības ierobežojumi, nodrošinot taisnīgu līdzdalību ģeogrāfiski ierobežotiem reģioniem.

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji atbalstīja uzsvaru uz pārrobežu infrastruktūras projektiem, taču uzsvēra, ka projekti, kas aizpilda “trūkstošos savienojumus” atsevišķās valstīs, arī būtu jāatzīst par tādiem, kam ir Eiropas pievienotā vērtība. Viņi arī pauda dziļu nožēlu par to, ka pilsētu mezgli nav īpašs mērķis, jo šaurās vietas lielpilsētu teritorijās kavē TEN-T koridoru efektīvu darbību.

RK atbalstīja to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta militārajai mobilitātei. Tomēr tā uzsvēra, ka divējāda lietojuma investīcijām ir jāsniedz skaidri civilie līdzieguvumi, jo īpaši reģionālajai savienojamībai un noturībai, tām arī turpmāk jābūt teritoriāli līdzsvarotām un tās nedrīkst novirzīt resursus no kohēzijas mērķiem. Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu un telpisko plānošanu, locekļi norāda, ka tās ir jāiesaista duālās ‑use infrastruktūras (piemēram, ostu, lidostu, ceļu un tiltu) plānošanā, lai līdzsvarotu drošības prasības ar īstenošanas realitāti.

Atzinumā aicināts nākamajā ES ilgtermiņa budžetā (2028.–2034. gadam) stiprināt un mērķtiecīgi virzīt EISI, nodrošinot efektīvu papildināmību ar valstu un valstu plāniem, reģionālās partnerības plāniem un kohēzijas politiku, nevis konkurēt ar to.

Citāti

Ziņotājs Juraj Droba (SK/ECR), Bratislavas pašpārvaldes reģiona priekšsēdētājs: “EISI budžeta būtiska palielināšana līdz 81 miljardam EUR ir ļoti atzinīgi vērtējams solis uz priekšu, palīdzot pabeigt TEN-T tīklu izveidi un stiprināt mūsu noturību, izmantojot divējāda lietojuma infrastruktūru. Ņemot vērā teritoriālās īpatnības un iesaistot reģionus un pilsētas, mēs varam nodrošināt programmas sekmīgu īstenošanu uz vietas, veicinot savienotāku un konkurētspējīgāku Eiropu.”

Antonella Sberna (ECR/IT), Eiropas Parlamenta deputāte un atzinuma sagatavotāja par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2028.–2034. gadam: “REGI komitejā mēs uzsvērām, ka projektam ir Eiropas vērtība pat tad, ja tas novērš valsts mēroga problēmu. Nepietiek ar liela koridora finansēšanu, ja piekļuve ostām joprojām nav nodrošināta. Nepietiek ar TEN-T tīkla izveidi, ja nav savienojuma ar iekšzemi. Nepietiek runāt par vienoto tirgu, ja daži reģioni joprojām ir izolēti vai grūti sasniedzami. Strādājot pie Reģionālās attīstības komitejas atzinuma, mēs esam centušies darīt vienu lietu: iesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā reģionu, pilsētu un vietējo kopienu viedokli.”

Vispārīga informācija

• Debašu video un fotoattēli.
• Eiropas Komisija 2025. gada 16. jūlijā pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2028.–2034. gadam, kam pievienots saistīts priekšlikums par militāro mobilitāti.

Saziņa:

Ângela Machado

Tālr.: +32 475413158

Angela.machado@cor.europa.eu