ES austrumu flangs palielina noturību, Krievijas karam sākoties piektajā gadā – turpinās attīstība hibrīddraudu apstākļos Elblongā

Priekšposteņa reģioni un vietējie līderi apspriež kopienas līmeņa sagatavotību, saskaroties ar paaugstinātiem apdraudējumiem un ilgtermiņa traucējumiem.

Eiropas Reģionu komiteja (RK) 2026. gada 10. aprīlī Elblongā rīkoja Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas (CIVEX) izbraukuma semināru, lai izvērtētu strauji mainīgo realitāti pie ES un Krievijas sauszemes robežas un apspriestu, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var stiprināt sagatavotību, noturību un kohēziju ES austrumu pierobežas reģionos.

Seminārā “Uz ES un Krievijas robežas: ES pierobežas reģionu perspektīvas un problēmas” pulcējās RK locekļi, vēlēti reģionu un pilsētu pārstāvji un eksperti, lai stiprinātu skaidru politisko vēstījumu: lai aizsargātu ES austrumu robežu, ir vajadzīga pastāvīga modrība, spēcīgāka noturība un koordinēta rīcība visos pārvaldības līmeņos.

Ņemot vērā stingrāku drošības vidi uz ES un Krievijas robežas Krievijas agresīvās politikas dēļ saistībā ar notiekošo agresijas karu pret Ukrainu, seminārā galvenā uzmanība tika pievērsta trim prioritātēm:

• tajā izklāstītas drošības un pārvaldības problēmas, kas ir kopīgas Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un citu valstu pierobežas reģioniem, tostarp kiberuzbrukumi, dezinformācija un migrācijas instrumentalizācija;
• tā novērtēja ietekmi uz teritoriālo attīstību un izpētīja pasākumus sagatavotības, civilās aizsardzības un institucionālās noturības stiprināšanai;
• tā noteica konkrētus politikas risinājumus, lai saglabātu austrumu pierobežas kopienu dzīvotspēju un konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot sociālo kohēziju un ES iekšējā tirgus integritāti.

Diskusija notika pret krasu drošības vides pasliktināšanos Eiropas austrumu flangā, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu un pieaugot spiedienam uz ES un Krievijas robežu. Lai labāk izprastu situāciju uz vietas, semināra dalībnieki tikās ar vietējo kopienu vadītājiem Braniewo pašvaldībā netālu no Polijas un Kaļiņingradas robežas un apmeklēja Grzechotki-Mamonowo robežšķērsošanas vietu. Diskusijas sniedza noderīgu ieskatu ikdienas problēmās, ar kurām saskaras pierobežas kopienas, piemēram, ekonomikas lejupslīde un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī to centienos pēc ciešākas Eiropas sadarbības.

Reģioni, kas ir hibrīddraudu priekšplānā

ES ir aptuveni 2500 km gara sauszemes robeža ar Krieviju. Lieli posmi tagad ir efektīvi aizzīmogoti un tiek stingri uzraudzīti. Pierobežas reģioni Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, tostarp apgabali, kas robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas anklāvu, piemēram, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, de facto saskaras ar jaunu "dzelzs priekškaru": ierobežotu mobilitāti un tirdzniecību, pastiprinātu pakļautību hibrīddraudiem un ilgtermiņa strukturāliem ierobežojumiem reģionālajai attīstībai. Vietējās un reģionālās pašvaldības ES austrumu pierobežas reģionos bieži vien ir pirmās, kas atklāj hibrīddraudus, tostarp dezinformāciju, kiberuzbrukumus, iespējamu sabotāžu un migrācijas instrumentalizāciju, un reaģē uz tiem. Tām ir arī arvien lielāks slogs nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību paaugstinātas drošības apstākļos, kas ietekmē to rīcībā esošos resursus. Sasaucot vietējo un reģionālo pašvaldību vadītājus Elblongā un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, RK uzsvēra pierobežas reģionu perspektīvu drošības un noturības jomā kā daļu no ES politiskās programmas un uzsvēra, ka ir vajadzīgs pastāvīgs un mērķtiecīgs ES atbalsts, it īpaši izmantojot kohēzijas politiku un papildinošus instrumentus, piemēram, nesen publiskoto Eiropas Komisijas paziņojumu par ES austrumu pierobežas reģioniem.

Noturības un kohēzijas nodrošināšana austrumu pierobežas reģionos

Dalībnieki apsprieda praktisku reakciju uz hibrīddraudiem un to ietekmi uz teritoriālo pārvaldību, tostarp sagatavotību, civilo aizsardzību, kiberdrošību un saziņu krīzes situācijās. Viņi arī pētīja, kā ilgstošas ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos nodrošināt pamatpakalpojumu nepārtrauktību un sociālo kohēziju.

Seminārā pievērsās arī tirdzniecības un mobilitātes traucējumu sociālekonomiskajai ietekmei un pierobežas teritoriju atkārtotas izolācijas riskam. Dalībnieki uzsvēra, cik svarīga ir stabila, uz drošību vērsta kohēzijas politika un starpreģionālās sadarbības pielāgošana, lai ES atbalsts efektīvi stiprinātu ilgtermiņa noturību, konkurētspēju un stratēģisko autonomiju austrumu pierobežas reģionos.

Semināra otrajā daļā dalībnieki pārskatīja politikas pieejas un īstenošanas piemērus, lai palīdzētu austrumu pierobežas reģioniem uzturēt attīstību un dzīves kvalitāti, neraugoties uz traucējumiem tirdzniecības saiknēs, piegādes ķēdēs un cilvēku savstarpējos kontaktos. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta īstenojamiem pasākumiem vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tam, kā varētu mobilizēt ES līmeņa instrumentus un pārrobežu sadarbību Eiropā, tostarp ar tādiem partneriem kā Ukraina un Moldova, lai sasniegtu izmērāmus rezultātus.

Tuvināt ES pierobežas reģionu iedzīvotājiem

Reģioni pie ES austrumu robežas saskaras ar ilgstošu drošības spiedienu un ilgtermiņa sociālekonomisko pielāgošanos. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā iedzīvotājiem vistuvākajam pārvaldības līmenim ir būtiska nozīme sagatavotībā un noturībā, tostarp kopienu aizsardzībā, hibrīddraudu apkarošanā un mazākas pārrobežu apmaiņas ietekmes pārvaldībā. Seminārā tika atkārtoti apstiprināts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pie robežas ir vadošās, reaģējot uz šo situāciju, savukārt ES austrumu robežas stiprināšanai ir vajadzīga koordinēta ilgtermiņa pieeja, kas atbilst drošības prasībām un kohēzijas un attīstības mērķiem, kuri pielāgoti reālajai situācijai vietējā līmenī.

Citāti:

Varmijas-Mazūrijas vojevodistes priekšsēdētājs un Eiropas Reģionu komitejas loceklis Marcin Kuchciński (PL/PPE): “Mēs uzaicinājām komitejas locekļus uz Elblongu, vienu no lielākajām pilsētām mūsu reģionā, kas atrodas tikai 50 km attālumā no Polijas un Krievijas robežas. Pateicoties mūsu balsīm, Brisele apzinās īpašās problēmas, ar kurām saskaras mūsu pilsētas, pašvaldības un reģioni – no Lapzemes līdz Melnajai jūrai. Komisija ir skaidri atzinusi, ka tiem ir vajadzīgs īpašs statuss un jauni atbalsta mehānismi. Tādi reģioni kā Varmijas-Mazūrijas vojevodiste vairs nav tikai pierobežas apgabali - tie ir kļuvuši arī par Eiropas drošības sargiem. Lai gan robežas mūs šķir, mūs vieno kopīgi mērķi un pārliecība, ka nevienu no problēmām nevar atrisināt izolēti. Mēs secinājām, ka Elblonga ir labākā vieta, kur apspriest jaunas problēmas, izaicinājumus un iespējas Eiropas Savienības pierobežas reģioniem. Seminārs pavēra iespēju debatēm par ES austrumu pierobežas reģionu nākotni, kuri, ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas, ir ieguvuši stratēģisku nozīmi. Pasākums apvieno Eiropas mēroga perspektīvu, kas vērsta uz drošību un kohēziju, ar vietējo skatījumu uz ikdienas problēmām, ar kurām saskaras iedzīvotāji.”

Dovydas Kaminskas (LT/Renew Europe), Tauragė rajona pašvaldības mērs un Eiropas Reģionu komitejas loceklis: “Viens no galvenajiem RK izmantotajiem saukļiem ir “Tiesības palikt”. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Austrumeiropas Savienības reģioni ir visneaizsargātākā Eiropas daļa, jo tie ir pirmie, kas izjūt nemierīgās ģeopolitiskās situācijas ietekmi. Kiberuzbrukumi, dezinformācija, propaganda, ar ieročiem izmantota migrācija un gaisa iebrukumi rada bailes un mazina uzticēšanos demokrātijai. Reģioni, pilsētas un kopienas šos jautājumus risina katru dienu, tāpēc ir vajadzīgi jauni stimuli uzņēmumiem, jauni ieguldījumi labākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un jaunas iespējas iedzīvotājiem, lai reģioniem būtu vismaz iespēja panākt saskaņotu progresu ES un lai cilvēki varētu palikt un dzīvot savā reģionā.”

Jacek Protas (PL/PPE), Eiropas Parlamenta deputāts: “Šodien Eiropas Savienības un visas mūsu kopienas drošība ir atkarīga no tās austrumu robežu drošības — mūsu kontinenta austrumu reģionu drošības. Esmu ļoti gandarīts, ka lielākā daļa Eiropas politiķu to ir sapratuši un ka šodien mēs ne tikai apspriežam jaunus instrumentus un īpašu atbalstu šiem reģioniem, bet arī to, ka jau ir pieņemti konkrēti lēmumi, lai palīdzētu mums orientēties šajā ārkārtīgi sarežģītajā situācijā.”

Plašāka informācija:

ES aptuveni 2500 km garā sauszemes robeža ar Krievijas Federāciju stiepjas gar Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ieskaitot Krievijas Kaļiņingradas anklāvu. Kopš 2022. gada pierobežas teritorijas ir piedzīvojušas ievērojamas pārmaiņas savā darbības vidē, samazinot pārrobežu mobilitāti un palielinot saskari ar hibrīddraudiem.

RK arī gatavo turpmāko darbu saistībā ar austrumu pierobežas reģioniem, tostarp gaidāmo COTER atzinumu par Eiropas Komisijas paziņojumu par ES austrumu pierobežas reģioniem.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja. CIVEX ir RK komisija, kas atbild par pilsoniskumu, pārvaldību, institucionālajiem jautājumiem un ES ārējām attiecībām.

Iepriekšējais RK darbs:

• 2025. gads — CIVEX izbraukuma seminārs Prešovā (Slovākija) par pārrobežu sadarbību ar Ukrainu;
• 2024. gads – RK atzinums “Demokrātijas aizsardzība”;
• 2023. gads – RK atzinums “Vietējo un reģionālo pašvaldību loma cīņā pret dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos”.

Kontaktinformācija:
Wioletta Wojewodzka
Tālr. +32 (0)2 282 2289
Mob. tālr.: +32 (0)473 843 986
wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu