Reģioni un pilsētas pieprasa, lai Eiropa dotu priekšroku aizsardzības stratēģijai, kas stiprina drošību

Eiropas reģioni un pilsētas ir mūsdienu drošības problēmu priekšplānā, sākot no kara Ukrainā ietekmes līdz spiedienam uz ārējām robežām un hibrīddraudiem, padarot vietējo noturību un sagatavotību svarīgāku nekā jebkad agrāk. Šajā sakarā Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi 15. oktobra plenārsesijā rīkoja debates un pieņēma atzinumu par Eiropas aizsardzības gatavību 2030. gadam, kurā izklāstītas skaidras prasības nodrošināt, ka Eiropas aizsardzības mērķi stiprina drošību, vienlaikus stiprinot vietējās rūpniecības nozares. 

Debatēs piedalījāsģenerālis Christophe Gomart (FR/PPE), Eiropas Parlamenta deputāts un referents ziņojumam “Eiropas aizsardzības gatavība 2030. gadam: vajadzību novērtējums”, RK locekļi uzsvēra, ka reģioniem ir izšķiroša nozīme aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju kopu veidošanā, jo īpaši pierobežas apgabalos. Viņi uzsvēra, ka īpaša uzmanība ar mērķtiecīgu sociālekonomisko atbalstu ir jāpievērš agresijas riskam pakļautiem ārējo robežu reģioniem un ka arī vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāatzīst par galvenajiem dalībniekiem civilās sagatavotības un noturības pret hibrīddraudiem uzlabošanā. 

RK locekļi pieņēmaatzinumu, kurā iekļauti vietējiem apstākļiem pielāgoti ieteikumi un tiesību aktu grozījumu priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka gatavība 2030. gadam ņem vērā teritoriālo realitāti, aktīvus un problēmas un ka tā sniedz labumu kopām un MVU ES un stiprina ES teritoriālo kohēziju, norādot, ka kohēzijas politika var atbalstīt aizsardzības rūpniecību, ja tā veicina reģionālo darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi saskaņā ar tās pamatuzdevumu. Atzinumā arī aicināts vēl vairāk stiprināt sinerģiju starp kohēzijas politiku un aizsardzības mērķiem. Atzīmējot, ka Padome jau ir pieņēmusi instrumentu “Drošības rīcība Eiropai” (SAFE), RK locekļi uzsvēra, ka būtu stingri jādefinē Eiropas priekšroka, lai nodrošinātu, ka ievērojamie ieguldījumi, kas vajadzīgi ES drošībai, tiks izmantoti vietējās ES rūpniecības nozarēs un stiprinās Eiropas suverenitāti. Viņi uzsvēra, ka finansējumam galvenokārt ir jānāk par labu ES dalībvalstīm un Ukrainai un ka vismaz 70 % no aizsardzības komponentu izmaksām finansētajos projektos būtu jārodas ES, projektēšanas iestādei atrodoties Savienībā.  

Vietējie un reģionālie līderi uzsvēra, ka, stiprinot ES aizsardzības rūpniecību, ir jāsaglabā reģionālā kohēzija, nodrošinot, ka teritorijas, kurās atrodas aizsardzības kopas un valstu čempioni, saglabā konkurētspēju. Atzinumā RK locekļi arī brīdina, ka pašreizējie fiskālie ierobežojumi un četru gadu virzība uz aizsardzības izdevumiem var radīt “fiskālu klinti”, un tā vietā aicina pagarināt termiņu līdz 2032. gadam, lai nodrošinātu valdību un nozares stabilitāti. Viņi uzsvēra, ka paļaušanās uz parādu, lai strukturāli finansētu mūsu drošību, nav ilgtspējīga, un tāpēc ierosināja izveidot jaunu patiesu pašu resursu sistēmu, lai garantētu ES spēju efektīvi reaģēt uz drošības problēmām nākotnē. 

Citāts  

Ziņotājs Ricardo Rio (PT/PPE), Bragas mērs: “Eiropas drošība nevar būt atkarīga tikai no lielākiem militāriem ieguldījumiem. Tās pamatā jābūt integrētam redzējumam, kas stiprina mūsu kopienu noturību, mūsu teritoriju konkurētspēju un kohēziju starp mūsu reģioniem. Jaunā Eiropas aizsardzības stratēģija ir būtiska, lai aizsargātu Eiropas drošību, atbalstītu mūsu sabiedrotos, piemēram, Ukrainu, un nodrošinātu, ka Eiropa ir labāk sagatavota stāties pretī jauniem draudiem no Krievijas un ārpus tās. Pilsētām un reģioniem ir izšķiroša nozīme: mēs esam tie, kas šo stratēģiju pārvērš konkrētā rīcībā, kas aizsargā iedzīvotājus, veicina inovāciju un virza ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību.” 

Eiropas Parlamenta deputāts un Drošības un aizsardzības komitejas(SEDE) priekšsēdētāja pirmais vietnieks ģenerālis Christophe Gomart (FR/PPE): “Šis ziņojums “Eiropas aizsardzības gatavība 2030. gadam: Vajadzību novērtējums” mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības uzņēmumus, ierosinot jaunus finansēšanas mehānismus. Pamatojoties uz vairāk nekā 60 intervijām ar Eiropas aizsardzības uzņēmumiem un investoriem, tajā ir noteiktas trīs galvenās problēmas: nodrošināt lielāku pasūtījumu skaitu un pamanāmību, palielināt ražošanas apjomus un uzlabot piekļuvi finansējumam. Koncentrējoties uz trešo problēmu, tā pievēršas grūtībām iegūt finansējumu, vajadzībai elastīgāk interpretēt VSP kritērijus, lai veicinātu ieguldītāju līdzdalību, un liela mēroga specializētu Eiropas ieguldījumu fondu trūkumam. Neraugoties uz ievērojamiem ES aizsardzības izdevumiem, ziņojumā apgalvots, ka pašreizējie piešķīrumi ir nepietiekami salīdzinājumā ar globālajiem partneriem, tāpēc nozares atbalstam ir vajadzīgi inovatīvi finansēšanas risinājumi. Šie jautājumi ir Eiropas Reģionu komitejas uzmanības centrā. Reģioni un teritorijas patiešām ir ES aizsardzības tehnoloģiskās, rūpnieciskās un bāzes (EDTIB) attīstības pamats.” 

Vispārīga informācija 

• Debašu videomateriāliun fotoattēli  

• ES 2025. gada ziņojums par stāvokli reģionos un pilsētās liecina, ka vietējā drošība tiek pārbaudīta: kritisko vietējo infrastruktūru nopietni apdraudkiberuzbrukumi, vietējo politiku ietekmē maldinoša informācija, un reģioniem tagad ir jāveicina civilās sagatavotības paplašināšana un industriālo klasteru izveide drošības un aizsardzības nozarē. 

• Eiropas Reģionu komiteja 22. septembrī izveidojaAizsardzībasjautājumu darba grupu, ko vada Mursijas reģiona priekšsēdētājsFernando Lopess Mirass (Fernando López Miras)(ES/PPE), lai ES aizsardzībā iekļautu reģionālās un vietējās perspektīvas un stiprinātu Eiropas noturību, veicinot teritoriālo ieguldījumu aizsardzības gatavībā, civilajā aizsardzībā, reaģēšanā uz krīzēm un konkurētspējīgā aizsardzības rūpniecībā.   

• Eiropas Komisija 19. martānāca klajā ar Balto grāmatu par Eiropas aizsardzību “Gatavība 2030. gadam” un kā daļu no ReArm Europe plāna/gatavības 2030. gadam – vērienīgu aizsardzības tiesību aktu kopumu, kas ES dalībvalstīm nodrošina finanšu sviras, lai stimulētu investīciju pieaugumu aizsardzības spējās. Lai gan ReArm Europe plāna/gatavības 2030. gadam mērķis ir ar finansiāliem līdzekļiem stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, Baltajā grāmatā ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības. 

• Eiropas Savienības Padome 27. maijā pieņēmaDrošības rīcībuEiropai (SAFE) – jaunu finanšu instrumentu, kas dalībvalstīm nodrošina līdz 150 miljardiem eiro ilgtermiņa aizdevumus par konkurētspējīgu cenu, lai paātrinātu aizsardzības gatavību, ļaujot veikt steidzamas un lielas investīcijas Eiropas aizsardzības rūpniecības atbalstam. SAFE ir uz pareizā ceļa, lai būtu visveiksmīgākais aizsardzības instruments, ņemot vērā, ka mazāk nekā sešu mēnešu laikā ir piešķirta kopējā aizdevumu summa 150 miljardu EUR apmērā. 

• Munīcijas ražošanas atbalstaakta (ASAP) mērķis ir palielināt munīcijas ražošanas jaudu visā Eiropā un tādējādi palīdzēt dalībvalstīm uzpildīt savus krājumus un piegādāt munīciju Ukrainai, prognozējot vājās vietas un deficītu aizsardzības piegādes ķēdēs.