Zaļā pārkārtošanās un vietējā līderība ES Paplašināšanās dienas konferencē

Decentralizācija un pāreja uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku bija centrālais posms Paplašināšanās dienas konferencē, ko 27. un 28. maijā rīkoja Eiropas Reģionu komiteja un kas ir Eiropas Savienības lielākais gada pasākums, kurš veltīts ES paplašināšanai no vietējās un reģionālās perspektīvas.

Abi temati — ilgtspējīga attīstība un decentralizācija — turpmākajos piecos gados būs viens no Eiropas Reģionu komitejas (RK) un kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbības stūrakmeņiem.

Eiropas paplašināšanās komisāre Marta Kos videovēstījumā raksturoja RK lomu kā “tiltu” līdz vietējam līmenim paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs kā “neticami svarīgu”. Adam Szłapka, Eiropas Savienības ministrs Polijā, kura pašlaik rotācijas kārtībā ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, teica, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldes līmenis, un galu galā tieši iedzīvotājiem ir izšķiroša nozīme šajā jautājumā. No tām ir atkarīgas izredzes pievienoties ES un reformu temps.”

Pēdējā gada laikā ir nostiprinājies ES paplašināšanās temps, un Ukraina un Moldova ir pēdējās valstis, kas sākušas pievienošanās sarunas. Divu pasākuma dienu laikā mainītā dinamika atspoguļojās RK izveidotajā apvienotajā konsultatīvajā komitejā ar Albāniju un darba grupās ar Moldovu un Kosovu*.

Decentralizācija

Konference notika laikā, kad tika pievērsta pastiprināta uzmanība vietējai pārvaldībai ES kaimiņvalstīs. Aprīlī RK pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Stambulas mēra Ekrem İmamoğlu un citu Turcijas vietējo politiķu apcietināšanu un aizturēšanu — šī kritika tika atkārtoti pausta Paplašināšanās dienas konferencē. Turklāt ES pieņemtās galvenās atbalsta paketes Rietumbalkāniem un Ukrainai — izaugsmes plāns Rietumbalkāniem un Ukrainas mehānisms — ir pievērsušas īpašu uzmanību tam, kā ekonomikas attīstības plāni var labāk palīdzēt vietējām kopienām un kā būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības.

Dalībnieki bija vienisprātis, ka efektīva decentralizācija padara pārvaldību efektīvāku, stiprina demokrātiju vietējā līmenī un palielina stabilitāti. Viņi arī uzsvēra, ka, lai gan katrai valstij ir jāatrod atbilstošs pilnvaru līdzsvars, decentralizācijas process tiek uzlabots, apspriežoties ar citu valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

Zaļā pārkārtošanās

Vide un klimata pārmaiņas — ES acquis 27. nodaļa , kas ir ES tiesību aktu kopums, kurš kandidātvalstīm ir jāpieņem, — tiek uzskatītas par vienu no sarežģītākajām jomām valstīm, kas vēlas ievērot ES standartus, un tām ir nepieciešama arī īpaši augsta līmeņa vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība. Tajā pašā laikā sabiedrības pretestības līmenis var būt augsts.

Dalībnieki uzsvēra piecas jomas, kas ir īpaši svarīgas, lai zaļā programma gūtu panākumus reģionālā līmenī: nodrošināt finansējumu, apmācīt un noturēt ierēdņus, izveidot efektīvu sadarbību starp valstu un vietējām valdībām, uzlabot tiesisko regulējumu un pārliecināt sabiedrību par ieguvumiem, ko viņi gūst ikdienas dzīvē.

Konference sniedza nozīmīgu piemēru tam, kā pašvaldības virza enerģētikas pārkārtošanu Turcijā un Balkānos, no kuriem daudzās lielākajās pilsētās vēsturiski ir bijis ļoti augsts piesārņojuma līmenis. Vairāk nekā 230 pilsētas Rietumbalkānos un Turcijā tagad ir parakstījušas Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, kas tām dod tiesības saņemt ES atbalstu apmaiņā pret apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 30 %.

Decentralizācijai un ES zaļajai programmai bija tikpat liela nozīme 27. maija sanāksmēs ar septiņām no deviņām darba grupām un apvienotajām konsultatīvajām komitejām, kas RK ir ar paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Katrā sanāksmē tika uzskatīts, ka attiecīgajai valstij ir īpaši svarīga enerģētikas vai vides problēma, tostarp enerģētikas pārkārtošana Moldovā, pielāgošanās klimata pārmaiņām Albānijas gadījumā un vides degradācija Kosovā*.

Ukraina saskaras ar ārkārtējām problēmām, jo ievērojama daļa publiskās un sociālās infrastruktūras ir smagi cietusi Krievijas iebrukuma laikā. Tomēr darba grupa Ukrainas jautājumos uzsvēra, ka daudzām pašvaldībām tomēr izdodas īstenot ilgtspējīgas enerģijas projektus, daļēji reaģējot uz nepieciešamību atjaunot sabiedriskos pakalpojumus, tostarp slimnīcas un ūdensapgādes sistēmas, kā arī energoinfrastruktūru, mājokļus un skolas. Vairāk nekā 200 Ukrainas pašvaldības ir parakstījušas Pilsētas mēru paktu un, neraugoties uz karu, turpina īstenot tā mērķus.

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

• Citāti:
• Marta Kos, Eiropas paplašināšanās komisāre (videovēstījums): “Reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir būtiska nozīme, jo, lai pievienotos ES, ir vajadzīgi intensīvi visas mūsu sabiedrības centieni. Ikvienam tas ir jāpieder. Vietējās un reģionālās pašvaldības īsteno lielu daļu ES tiesību aktu. Tāpēc es vienmēr izsaku savu viedokli, apmeklējot mūsu paplašināšanās partnerus, lai dotos tālāk par galvaspilsētām. [tilts]."
• Adam Szłapka, Polijas Republikas Eiropas Savienības lietu ministrs (videovēstījums): "Paplašināšanās joprojām ir viena no prezidentvalsts Polijas prioritātēm. Mēs uzskatām, ka paplašināšanās ir ģeostratēģisks ieguldījums mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā. Jaunajiem dalībniekiem ir potenciāls stiprināt konkurētspēju un vienoto tirgu un radīt iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paplašināšanās procesā ir jauna dinamika. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma šajā procesā. Viņi ir vistuvāk pilsoņiem, un galu galā izšķiroša loma šajā ziņā ir cilvēkiem. No tām ir atkarīgas izredzes pievienoties ES un reformu temps.”
• Nikola Dobroslavić (HR/PPE), Dubrovnikas-Neretvas županijas prefekts un Melnkalnes AKK priekšsēdētājs: “Reģionu komiteja jau daudzus gadus iestājas par ES paplašināšanos un vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti šajā procesā. Mēs nekad neesam noguruši runāt par to, turot liesmu aizdegtu pat tad, kad tā nebija tik svarīga politiskajā darba kārtībā. Paplašināšanās pamatā jābūt visu sabiedrību aptverošai pieejai. Vietējās un reģionālās pašvaldības īsteno lielāko daļu ES acquis, proti, gandrīz 70 %, un vietējiem un reģionālajiem vadītājiem ir ļoti labas iespējas izskaidrot un popularizēt paplašināšanās sniegtos ieguvumus. Tas palīdzēs veidot vēstījumu par mūsu kopīgo darbu, kura pamatā ir fakti un skaitļi, nevis populistiska un satraucoša retorika.”
• Antje Grotheer (DE/PSE), Brēmenes parlamenta priekšsēdētāja un Ukrainas jautājumu darba grupas priekšsēdētāja: “Klimata pārmaiņas un vides aspekti ir kopīgas problēmas, ar kurām saskaras visas vietējās un reģionālās pašvaldības Ukrainā un Eiropas Savienībā. Mēs varam mācīties cits no cita un gūt no tā labumu, kā arī nodrošināt, ka Ukrainas atjaunošanā tiek ņemta vērā zaļā atveseļošana. Ar Eiropas aliansi “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” mēs saglabājam zaļās infrastruktūras, atjaunīgās enerģijas un ilgtspējīgas pilsētu attīstības prioritāti.”

Plašāka informācija:

• Paplašināšanās diena: divu dienu sanāksmju programma, kā arī plenārsesijas, darba grupu un apvienoto konsultatīvo komiteju ieraksti ir pieejami pasākuma lapā Eiropas Reģionu komitejastīmekļa vietnē.
• Fotoattēli ir pieejami Flickr  vai pēc pieprasījuma.
• Decentralizācija: Eiropas Reģionu komiteja uzrauga decentralizācijas pakāpi ES dalībvalstīs politikas veidotāju, administratoru un iedzīvotāju labā, periodiski atjauninot pētījumu par pilnvaru sadalījumu. Tā nesen uzdeva atjaunināt pētījumu par pilnvaru sadalījumu, lai novērtētu vietējo pašvaldību pārvaldības struktūras un kompetences 17 politikas jomās 10 valstīs, kuras vēlas pievienoties ES. Atjauninājums, ko sagatavojis Varšavā bāzētais Sociālo un ekonomisko pētījumu centrs un ko var lejupielādēt šeit, ļauj lasītājiem salīdzināt politikas jomas dažādās valstīs. Galvenie konstatējumi ietver dažādas decentralizācijas tendences, finansiālo autonomiju, lomu demarkāciju, līdzdalīgu pārvaldību, institucionālo dialogu, spēju veidošanu, stratēģisko plānošanu un atbalstu vietējām kopienām.
• Ukraina: Jautājums par atbalstu Ukrainas vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs viens no diskusiju elementiem Ukrainas atveseļošanas konferencē, kas notiks jūlijā Romā. Eiropas alianse “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” 15. maijā nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīja četrus galvenos vēstījumus URC. Paziņojums ir pieejams šeit.
• Eiropas Reģionu komitejas atzinums “2024.gada paplašināšanās tiesību aktu kopums — Ukraina, Moldova un Gruzija” (ziņotājs: Aleksandra Dulkiewicz, Gdaņskas mēre)
• Eiropas Reģionu komitejas atzinums “2024.gada paplašināšanās tiesību aktu kopums — Rietumbalkāni un Turcija”(ziņotājs: Jean-Luc Vanraes, Ukles komūnas padomes loceklis.)
•  

Saziņa:

Andrejs Gardners

Tālr.: +32473 843 981

andrew.gardner@cor.europa.eu