Matteo Miglietta
matteo.miglietta@cor.europa.eu
Reģioni un pilsētas aicina atliktatveseļošanas resursu izlietošanas termiņupēc 2026. gada
Eiropas atveseļošanas instrumentaizveide 650 miljardueiro apmērāCovid-19 pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanaipalīdzēja Savienībai ierobežot krīzes ietekmi. Tomēratveseļošanas fonda centralizētapārvaldība var apdraudēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropā un var palielināt atšķirības dalībvalstīs . Tas ir galvenais vēstījums Kulēnasmēra Kristofa Rujona (ChristopheRouillon)izstrādātajā atzinumā, kas tika pieņemts Eiropas Reģionu komitejas (RK) 8. oktobra plenārsesijā.
Vietējās un reģionālās pārvaldes neiesaistīšana radīja RK locekļubažas par Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM)efektivitāti pēc pandēmijas. Vietējie līderi norādīja, ka ANM ieguldījums kohēzijā ir aplūkotstikai virspusēji Komisijas šā mehānisma vidusposma novērtējumā, kas publicēts šā gada sākumā. Turklāt RK norādīja, ka ANM centralizētā pārvaldība dažām valstu valdībām ir devusi iespēju dažas pilsētas un reģionus, ko pārvalda ievēlēti opozīcijas partiju locekļi, izslēgt no ANM piedāvātajām iespējām attiecībā uz dotācijām vai Eiropas atbalstu.
Aicinājums atlikt ANM resursu izlietošanas termiņu
Kā uzsvērts ANM vidusposma novērtējuma ziņojumā, ievērojamais ANM līdzekļu apjoms, kas pieejams papildus kohēzijas politikai, ir radījis spiedienu uz vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvo un apguves spēju. Tā rezultātā līdz šim ir izmantota mazāk nekā puse no ANM līdzekļiem. Tāpēc RK locekļi ierosināja atlikt instrumenta izdevumu termiņu pēc 2026. gada.
ANM atbalstītajām reformām jābūt demokrātiski leģitīmām
RK uzskata, ka mehānisma atbalstītajām reformām ir vajadzīga sava demokrātiskā leģitimitāte, kuras pamatā ir apspriešanās, dialogs un sadarbības pieeja, tostarp ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzatbildību par šīm reformām.
Turklāt vietējie līderi uzsvēra, katas, kaANM nav skaidri definētas atbilstīgās reformas, ne tikai rada jautājumus par finansējuma papildināmību un pārredzamību, bet arīrada jautājumus par katra pārvaldības līmeņa lomas ievērošanu, kā noteikts ES līgumos (subsidiaritātes princips).
Citāts
Christophe Rouillon (FR/PSE),Kulēnas mērs: “Eiropasatveseļošanas plāns kopš 2022. gada ir palīdzējis atdzīvināt investīcijas un novērst Covid krīzes sekas. Vidusposma novērtējums ir neviennozīmīgs. Valstis bieži vien ir pieņēmušas lēmumus vienas pašas, neņemot vērā vietējās prioritātes. Nauda pārāk bieži nonāk turīgākajās teritorijās, nemazinot nevienlīdzību starp reģioniem. Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji ir vairāk jāiesaista un jāuzklausa par neiztērēto līdzekļu pareizu izmantošanu un jauna atveseļošanas plāna izstrādi, jo īpaši attiecībā uz mājokļiem.”
Vispārīga informācija
Atveseļošanasun noturības mehānisms , kura vērtība ir gandrīz 650 miljardi EUR, ir Eiropas pēcpandēmijas atveseļošanas plāna stūrakmens.
Aprīlī RK un Eiropas Pašvaldību un reģionu padome publicēja reģionālo un vietējo apvienību aptaujas rezultātus. Apspriešana parādīja, ka ANM līdzekļu teritoriālais sadalījums tiek plaši uzskatīts par nelīdzsvarotu un tāpēc varētu kaitēt kohēzijai Eiropā. Paziņojums presei
RK 7. oktobrī publicēja gada ziņojumu par stāvokli reģionos un pilsētās, kurā aicināja pēc 2027. gada izstrādāt vērienīgu un konkrētai vietai pielāgotu ES budžetu, kas atbalstītu vietējos ieguldījumus un kura pamatā būtu spēcīga kohēzijas politika.
matteo.miglietta@cor.europa.eu